Vasarā ugunsgrēku, kas bija izcēlies 0,17 hektāru platībā, Valsts mežu dienestam izdevās apdzēst un kopš tā brīža DAP regulāri teritorijas regulāru uzraudzību, arī pašreizējās degšanas iemesli nav zināmi.
Patlaban ugunsgrēka vietā strādā Pārvaldes darbinieki, cenšoties likvidēt gruzdēšanu. Darbs ir sarežģīts – nepieciešams tikt tuvāk zemsedzei – tiek celtas ārā koku saknes un degšanas teritorija tiek atbrīvota no sakritušajiem un degušajiem kokiem. Kūdras gruzdēšana konstatēta pavisam nelielā platībā un tiek pilnībā kontrolēta, arī apkārtnes iedzīvotājiem briesmas nedraud. Tomēr Dabas aizsardzības pārvalde vēlreiz mudina ikvienu doties dabā ar izpratni – nemest zemē izsmēķus, nekurināt ugunskurus neatļautās nacionālajā parka vietās, kā arī nepiesārņot dabu ar atkritumiem.
“Diemžēl vasarā neizdevās konstatēt konkrētā ugunsgrēka izcelšanās iemeslu, taču pieļaujams, ka tas ir saistīts ar cilvēku neapdomīgu rīcību. Degšana varēja sākties gan no dabā nejauši nomesta izsmēķa vai atkritumiem. Pietiek ar vienu stikla lausku, lai tādā sausā vasarā, kādu piedzīvojām šajā gadā, sāktos degšana,” skaidro Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītāja Meldra Priedēna.
Ugunsgrēki kūdras purvos ir sevišķi bīstami, jo degšana notiek nevis virszemē, bet dziļi kūdras slāņos. Uguns turpina tur gruzdēt un pietiek atkal izveidoties gana labvēlīgiem apstākļiem, piemēram, sacelties stiprākam vējam, lai degšana atsāktos no jauna pat vēsā rudens dienā.
eco