VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.
VK ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus VK norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.
VK uzsver, ka komandējumu nodrošināšanai nepieciešamie iepirkumi veikti, neievērojot likumu. Valsts kanceleja, neņemot vērā plānotos izdevumus un nevērtējot faktiskās komandējumu izmaksas, nav noteikusi atbilstošu paredzamo līgumcenu un nav veikusi komandējumu nodrošināšanas pakalpojumu iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām.
VK nevarēja gūt pārliecību, ka Valsts kanceleja būtu izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu speciālo lidojumu nodrošināšanai. Lai arī līgumos par komandējumu un darba braucienu nodrošināšanu ir paredzēta speciālo lidojumu organizēšana, Valsts kanceleja nav veikusi piedāvājumu atlasi par šo pakalpojumu un nav vērtējusi šī pakalpojuma piedāvājuma cenas, līdz ar to ceļojumu aģentūrām ir iespēja brīvi noteikt savu starpniecības pakalpojumu maksu, norāda VK pārstāvji. Valsts kanceleja trīs gadu laikā kopumā ir samaksājusi pakalpojumu starpniecības maksu ceļojumu aģentūrām 91 208 eiro apmērā, kas veido no 2,7% līdz 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām.
VK revīzijā pievērsa uzmanību arī komandējuma dienas naudām, dienas naudu piemaksām un kompensācijām par reprezentācijas izdevumiem.
Ministru kabineta noteikumi nosaka vairākas amatpersonu grupas, kurām, dodoties komandējumā uz ārvalstīm, var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Šīm piemaksām ir arī noteikts maksimāli iespējamais apmērs, taču Ministru kabineta noteikumi neierobežo noteikt arī mazāku piemaksu apmēru. Ministru prezidents, tā laulātais, delegācijas locekļi un Valsts kancelejas direktors visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo piemaksu bez nepieciešamības un apmēra vērtējuma. Trīs gadu laikā papildu piemaksas pie komandējuma dienas naudas kopumā veido 4598 eiro.
Savukārt attiecībā uz izmaksātajiem reprezentācijas izdevumiem VK norāda, ka likums joprojām paredz reprezentācijas izdevumu segšanu augstākajām valsts amatpersonām, tajā skaitā Ministru prezidentam un ministriem. Reprezentācijas izdevumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu, par tiem nav jāatskaitās.
Ministru prezidentam 2023.gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 46 971 eiro apmērā, savukārt visam Ministru kabinetam trīs gadu laikā faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 622 750 eiro apmērā. Ja reprezentācijas izmaksas atceltu, gadā no budžeta varētu ietaupīt 350 000 eiro, norāda VK.
Arī par faktiskajiem komandējuma izdevumiem netiek norādīta caurskatāma informācija, jo iestāžu finanšu pārskatos informācija par komandējuma izdevumiem tiek uzrādīta tikai divās pozīcijās - komandējumu dienas nauda un pārējie izdevumi. Līdz ar to publiski netiek atklāta informācija par faktiskajiem viesnīcu, transporta un citiem ar komandējumiem saistītiem izdevumiem.
VK sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.
Kopumā VK vērtējusi 53 Kariņa komandējumus, no kuriem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.
No visiem speciālajiem lidojumiem 18 apmaksāti no valsts budžeta 613 830 eiro apmērā, bet 14 lidojumi, kas bijuši uz Eiropadomes sanāksmēm, apmaksāti gan no ES Padomes budžeta 527 781 eiro apmērā, gan no valsts budžeta 40 550 eiro apmērā. Speciālajos lidojumos delegācijas locekļu skaits ir bijis no četrām līdz astoņām personām, ieskaitot Ministru prezidentu, un 17 komandējumos ar speciālajiem lidojumiem delegācijas sastāvā bijis arī fotogrāfs.
Valsts kontrole norāda, ka idejas, par to, ka speciālie lidojumi pasūtīti steidzamām ārvalstu vizītēm, ir mīts. Ministru prezidenta birojs speciālos lidojumus pasūtīja savlaicīgi - vienā gadījumā vienu dienu pirms komandējuma, 19 gadījumos sešas līdz desmit dienas, septiņos gadījumos 11 līdz 16 dienas, bet piecos gadījumos 17 līdz 37 dienas pirms komandējuma.
Analizējot speciālos lidojumus, kas apmaksāti no valsts budžeta, Valsts kontrole secinājusi, ka no kopumā 18 komandējumiem piecos komandējumos, kas izmaksājuši 152 120 eiro, Kariņš devās ārkārtējas situācijā, un tie ir bijuši pieļaujami. Turpretī analizējot atlikušos 13 komandējumus un tajos notikušos 22 reisus par kopējo summu 461 710 eiro, aina ir cita. Proti, no šiem 22 reisiem desmit reisi par kopumā 187 550 eiro ir bijuši pieļaujami, jo lidojumam nebija pieejama samērojama alternatīva, taču 12 reisos par 274 160 eiro Kariņš ar delegāciju varēja doties ar regulārajiem komerclidojumiem biznesa klasē, tā iztērējot tikai 45 143 eiro. Dodoties šajos komandējumos iepriekšējā dienā vai atgriežoties nākamajā dienā, potenciālās papildu izmaksas par viesnīcu, dienas naudu un apdrošināšanu būtu 7451 eiro. Līdz ar to kopumā starpība jeb izšķērdētais finanšu apjoms ir 221 566 eiro.
Valsts kontrole revīzijā iekļāvusi arī piemērus biznesa klases biļešu cenām un speciālā lidojuma vienas personas izmaksām. Piemēram, maršruts "Rīga-Parīze-Rīga" 2022.gada 10. un 11.martā vienai personai izmaksātu 1365 eiro biznesa klasē, bet ar speciālo lidojumu - 6307 eiro. Speciālā lidojuma maksas attiecība pret biznesa klases cenu ir 4,6 reizes lielāka. Vēl iespaidīgāka atšķirība minēta piemērā par reisiem maršrutā "Rīga-Brisele-Rīga", kas noticis 2023.gada 17. un 18.jūlijā. Biznesa klases cena izmaksātu 1271 eiro, bet speciālā lidojuma izmaksas vienai personai bija 9990 eiro, kas ir 7,9 reizes vairāk. Kopumā šajā komandējumā devās delegācija piecu cilvēku sastāvā.
Atsevišķa sadaļa veltīta speciālajiem lidojumiem uz Eiropadomes sanāksmēm, kad speciālie lidojumi izmantoti 14 reizes. Saskaņā ar Valsts kontrolei pieejamo informāciju, 11 komandējumu 16 reisos abos vai vienā virzienā bija pieejamas regulāro komerclidojumu alternatīvas. Pie tam starpības diapazons starp abiem variantiem ne vienmēr ir bijis liels. Diapazons līdz vienai stundai bijis vienam reisam, no vienas līdz četrām stundām - astoņiem, no četrām līdz astoņām stundām - vienam, no astoņām līdz 12 stundām - diviem, no 12 līdz 16 stundām - trīs, no 16 līdz 17 stundām - vienam reisam.
Speciālo lidojumu uz Eiropadomi rēķinos ieskaitīti arī citi ar šiem komandējumiem nesaistīti izdevumi kopumā 28 530 eiro apmērā, no tiem 12 000 eiro par lidojumu aizkavēšanu komandējumos uz Berlīni un Parīzi, bet 16 530 eiro - soda nauda par speciālā lidojuma atcelšanu. Valsts kontrolē norāda, ka tas bija savlaicīgi plānots brauciens uz Albāniju, kas vairāk nekā nedēļu pirms komandējuma atcelts. Soda naudas apmērs bija 30% no nolīgtās summas. Valsts kontrolē uzsver, ka par šo gadījumu Valsts kancelejā nav bijis neviens iesniegums, tas vienkārši bijis atcelts, un izdevumu summa pielikta pie cita lidojuma.
Attiecībā uz komandējumu organizēšanu revīzijā secināts, ka Valsts kanceleja speciālo lidojumu organizēšanu uztic ceļojumu aģentūrām, ar ko tai ir noslēgti līgumi par komandējumu nodrošināšanas pakalpojumiem. Ceļojumu aģentūras slēgušas līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, bet speciālo lidojumu brokeris organizē lidojumu operatora pakalpojumus. Slēdzot līgumus par ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, Valsts kanceleja nebija vienojusies ar ceļojumu aģentūrām par starpniecības pakalpojumu maksu speciālo lidojumu organizēšanā, līdz ar to ceļojumu aģentūrām bija iespēja brīvi noteikt maksu starpniecības pakalpojumiem. Valsts kanceleja trīs gados ceļojumu aģentūrām par starpniecību starp Valsts kanceleju un lidojumu brokeri ir samaksājusi 91 208 eiro jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu.
Neievērojot Publisko iepirkumu likumu, Valsts kanceleja komandējumu nodrošināšanas pakalpojumus, tostarp speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām, tā visos gadījumos radot neekonomisku izmaksu risku, norādīts revīzijā.
Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības tie izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Kariņam šodien ir pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.
papildināta no 15.rindkopas