Līdzīga vienlīdzība valda arī Argentīnā un Taizemē, taču, piemēram, Zviedrijā un Japānā sieviešu zinātnieču ir mazāk nekā 30%. Viņu pētījumu lauki un sasniegumi ir dažādi, sākot ar veselīgām brokastu pārslām un beidzot ar sistēmu, kas visā pasaulē ļautu novērst energoavāriju radītos zaudējumus, otrdien lasāms avīzē Diena.
2014. gada sākums nesa priecīgu vēsti cilvēkiem, kurus skārusi melanoma - pretvēža medikaments Rigvir (Rīgas vīruss) nu visiem būs bezmaksas. Lēmums pieņemts, ievērojot zāļu izgudrotājas, viroterapijas pamatlicējas un zinātnieces Ainas Mucenieces testamentu. Sieviete gandrīz visu savu dzīvi bija veltījusi šim atklājumam - 1965. gadā, atverot vēža viroterapijas laboratoriju, sākās pirmie nopietnie jomas pētījumi, kuru gaitā tad arī tika izgudrots iepriekšminētais medikaments. Rigvir oficiāli reģistrēja 2004. gadā. Tās bija pirmās dzīvu vīrusu saturošās zāles pasaulē.
Vēža pētniecības joma ar to pie mums neapstājās, arī šodien ir vairākas zinātnieces, kas nodevušās akūtajam jautājumam. Piemēram, Laura Beķere, gadskārtējās L'Oréal stipendijas Sievietēm zinātnē ieguvēja, pēta savienojumus, kurus varētu vienlaikus izmantot gan ļaundabīgo audzēju diagnostikā, gan ārstēšanā, padarot pretvēža terapiju nekaitīgāku un organismam vieglāk panesamu. Beķere iepriekš četrus gadus strādāja Francijā, taču nu ir atgriezusies pašmāju laboratorijā.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes biomateriālu pētniece, kura arī ir minētās stipendijas ieguvēja, Dagnija Loča strādā pie lokālu zāļu sistēmas izveides: "Piemēram, ja augonis ir kājas pirkstā, tad dzer antibiotikas. Kamēr viela nonāk līdz kājas pirkstam, aknas, nieres un visi pārējie orgāni visu ko ir uzsūkuši, un nepieciešamajā vietā nonāk tikai maza daļiņa. Taču, ja zāles izvieto uzreiz tur, kur vajag, tad tās darbojas efektīvāk un netiek indēts viss organisms." Viņa pēta arī kaulu ataudzēšanu un gatavo citus svarīgus projektus, taču piebilst, ka līdz dienai, kad pētījumu rezultāti būs reāli izmantojami praksē, paies ilgs laiks.
Kā vienu no ievērojamākajiem 2015. gada zinātnes sasniegumiem min to, ka atklātas oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas, četras no pētījuma autorēm ir sievietes. Atzinību izpelnījies arī ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījums, kur piedalījās astoņas zinātnieces. Arī vēl desmitiem citu profesionāļu strādā pie dažādu medicīnas jomu attīstīšanas, kā rezultātā lielākie ieguvēji, protams, būs pacienti.
Ir neiespējami uzskaitīt visus mūsu zinātnieču sasniegumus - to skaits katru dienu aug. Pētniece Cimdiņa papildus citiem darbiem, to skaitā eposa Lāčplēsis angļu valodas izdevuma radīšanai, daudz laika veltījusi feminisma jautājumiem. Viņa saka, ka Latvijā zinātnes laukā labi darbojas pašregulācija - sieviešu un vīriešu skaits izlīdzinājies pats no sevis.
Visu rakstu par sievietēm zinātniecēm lasiet otrdienas, 8.marta, avīzē Diena!