Pērn novembrī Valsts kontrole (VK) informēja par revīziju saistībā ar Zemkopības ministrijas ēkas apsaimniekošanu. Citējot: "(..) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos." Šī, protams, nav vienīgā šādas ievirzes revīzija un vienīgie šādi secinājumi. Kāda ir kopējā situācija valsts īpašuma pārvaldīšanā? Vai kopumā situācija pamazām uzlabojas, vai tomēr aizvien nākas secināt, ka valsts un pašvaldību sektorā princips "kā krietnam un rūpīgam saimniekam" īsti nedarbojas?
Tas, kas jādara, – valstij jāsāk apsaimniekot nekustamo īpašumu līdzīgi, kā to dara privātie īpašnieki. Proti, īpašuma apsaimniekošana pēc būtības ir kā uzņēmējdarbība, īpaši, ja skatāmies uz to daļu, kurā valsts īpašums tiek iznomāts, izīrēts privātpersonām. Un nekustamā īpašuma bizness ir ilgtermiņa process, proti, ir ne tikai jānosedz operatīvās izmaksas, bet arī jāparedz, jāplāno, kā šis īpašums tiks attīstīts nākotnē – kā tas tiks apsaimniekots, atjaunots. Un te mēs diezgan sistēmiski gan valstī kopumā, gan pašvaldībās redzam, ka tas īsti nenotiek.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!