Dienas aptaujāto ekspertu vidū gan nevalda vienprātība, vai ar šiem priekšlikumiem tiks sasniegts labāks domes darba rezultāts vai gluži otrādi – pastāv risks, ka ievēlētais domes priekšsēdētājs un izpilddirektors veido divvaldības modeli un riskē nonākt savstarpējās pretrunās. Arī likumprojektā ietvertā prasība rīkot atklātu konkursu uz izpilddirektora vietu ne visiem liekas lietderīga.
Vairāk pilnvaru
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras plānots "pēc iespēja" nošķirt, "lai veicinātu varas dalīšanas principa ieviešanu pašvaldību pārvaldībā, kā arī atslogotu domi un domes priekšsēdētāju no saimniecisku un organizatorisku lēmumu pieņemšanas, kas raksturīgi izpildvarai". Izpilddirektoram tiktu dotas tiesības pašam apturēt un atcelt nelikumīgus un nelietderīgus administrācijas lēmumus, ja likums nenosaka citādi. Līdz šim viņš drīkstējis vērsties domē ar šādu priekšlikumu. Atšķirībā no pašreizējā regulējuma izpilddirektoram būtu arī tiesības dot rīkojumus ne tikai iestāžu vadītājiem, bet visiem administrācijas darbiniekiem. Šādas tiesības ir paredzētas arī domes priekšsēdētājam ar piebildi, ka administrācijas darbiniekam par šādu rīkojumu ir jāinformē tiešais vadītājs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (Saskaņa), kura pati bijusi Daugavpils pilsētas domes izpilddirektore, uzskata, ka attiecības starp domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ir jāregulē stingrāk nekā līdz šim: "Jebkura pašvaldības politiskā vara sevi pilnībā identificē ar administratīvo pārvaldību." Ja pašvaldības nolikumā tas nav precīzi nodalīts, tad pateikt, kur lēmumā ir politiskā un kur administratīvā puse, ir sarežģīti. Viņa gan uzskata, ka pašvaldībās tikai ar likumu vien, neskaidrojot tā būtību un neuzraugot ievērošanu, nebūs līdzēts. Dienas rīcībā ir informācija, ka Daugavpilī, kur politiskā vara mainās samērā bieži, tipiski ir tūlīt pēc tam nomainīt domes kapitālsabiedrību vadītājus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais konsultants Māris Pūķis uzsver, ka lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanas princips pašvaldībās ir nepareizs, jo pašvaldībā nav jānodrošina tāds lēmējvaras un izpildvaras līdzsvars kā valsts līmenī. "Man ir iespaids, ka ministrija vēlas izveidot tādu kā padomju izpildkomiteju sistēmu, pakļaujot pašvaldību izpildvaru centrālajai valdībai. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar aicinājumiem veidot ko līdzīgu," brīdina Pūķis, norādot, ka valsts līmenī valdībai ir jārespektē parlamenta viedoklis un tāpat ir jābūt arī pašvaldībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!