Ministrijas pārstāvji to šodien paudīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur tiek skatīti minētā likuma grozījumi.
Ministrija atgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu gādāt par visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, tostarp nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
"Dzīvnieku nogalināšana kažokādu ieguvei un dzīvniekiem nodarītās ciešanas nav atbilstošas mūsdienu sabiedrības prasībām un savienojamas ar ētikas normām. Arī Latvijai ir jāpievienojas tām 16 Eiropas valstīm, kurās pilnībā vai daļēji ir aizliegta zvēraudzēšana. Šis lēmums iet kopsolī ar Eiropas Komisijas pagājušā gada vasaras apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem," skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Ministrija norāda, ka aizliegums turēt lauksaimniecības dzīvniekus var mazināt invazīvo sugu riskus. Piemēram, aizliegums varētu samazināt Amerikas ūdeles izplatību savvaļā un līdz ar to samazinātu risku šai sugai kļūt par invazīvu un mazinātu Eiropas ūdeles skaita sarukšanu.
Pēdējo gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojusies Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija, savukārt aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas aizliegumu norisinās arī Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs.
Eiropas Komisija (EK) 2021.gada 30.jūnijā pauda apņemšanos līdz 2027.gadam pilnībā aizliegt sprostus lauksaimniecības dzīvniekiem. Pašlaik EK veic ietekmes novērtējumu, ko šā gada laikā plāno pabeigt. Aizliegums varētu skart vairāk nekā 300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu lauksaimniecības dzīvnieku ik gadu. Līdz ar to šis regulējums varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināms ne tikai uz kažokzvēru audzēšanu.
Priekšlikuma sabiedriskā apspriešana varētu sākties 2022.gada sākumā.