VARAM izstrādātie nosacījumi tiks iekļauti topošajā jaunajā Vietējo pašvaldību likumā. Līdz tam brīdim pašvaldības budžetu varēs ieviest brīvprātīgā kārtā, pašas nosakot tā apjomu un citus parametrus. Vienlaikus, arī pēc likuma apstiprināšanas līdzdalības budžeta ieviešana būs brīvprātīga, taču tad pašvaldībām būs jāseko likumā ietvertajam regulējumam.
Kā skaidro VARAM, līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. Patlaban līdzdalības budžets tiek īstenots vairāk nekā 1000 pašvaldībās dažādās pasaules valstīs, taču īstenošanas formas ir ļoti atšķirīgas - dažviet līdzdalības budžets tiek īstenots valstiskā mērogā un tas var sasniegt vairākus miljonus eiro, bet citviet tas var notikt nelielu apkaimju vai ciemu mērogā ar dažu tūkstošu eiro lielu finansējumu.
Būtiskākais ieguvums no līdzdalības budžeta ir, ka tas ne tikai palīdz veicināt tiešās demokrātijas vērtības, bet ir arī veids, kā iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanas procesā. Līdzdalības budžets palīdz iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanas stadijā, kā arī palīdz iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu konkrētai problēmai, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību. Vienlaikus, modernizējoties valsts pārvaldei, tā ir iespēja informēt un izglītot iedzīvotājus par pašvaldības darbību, tās budžeta plānošanu un provizoriskajām izmaksām. Tāpat tā ir iespēja izglītot iedzīvotājus par projektu sagatavošanu un kopumā uzlabot iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētai kopienai, ciemam vai pašvaldībai, sekmējot arī iedzīvotāju ieinteresētību maksāt nodokļus.
Saskaņā ar VARAM piedāvājumu, minimālais finansējums līdzdalības budžetam būs 1% no pašvaldības vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) faktiskajiem ieņēmumiem pēdējos trīs gados, vai ne mazāks kā 500 000 eiro.
Lai līdzdalības budžeta process būtu tuvāks iedzīvotājiem, finansējumu plānots sadalīt proporcionāli starp novada teritoriālajām vienībām vai pilsētas apkaimēm. Līdzdalības budžeta finansējums pa teritoriālajām vienībām tiktu aprēķināts proporcionāli iedzīvotāju īpatsvaram, nepārsniedzot finansējuma apjoma starpību divas reizes starp teritorijām. Pilsētu gadījumā ir iespējams noteikt citu pieeju finansējuma sadalījumam, vienlaikus nodrošinot, ka pilsētas ietvaros finansējums tiek sadalīts līdzvērtīgā apjomā, skaidro VARAM.
Lai uzlabotu kopējo attīstības plānošanas sistēmu, līdzdalības budžeta tematiskajiem virzieniem jābūt noteiktiem pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, kas regulāri tiek aktualizēts, kā arī tiem jābūt saskaņotiem pašvaldības konsultatīvajā padomē. Arī šī būs jauna sabiedrības līdzdalības forma, ko paredzēts iekļaut Vietējo pašvaldību likumā, atgādina ministrijā.
Runājot par ideju iesniegšanu, ministrija skaidro, ka jaunā iniciatīva paredz, ka iedzīvotāji vai nevalstiskās organizācijas (NVO) iesniegs idejas, savukārt, pašvaldība gada laikā īstenos uzvarējušās projektu idejas. Balstoties uz citu valstu piemēru izpēti, VARAM piedāvā, ka, piedaloties līdzdalības budžetā, iedzīvotājam/NVO nav jāiesniedz detalizēti sagatavota projekta ideja.
Paredzēts, ka VARAM izstrādās minimālu ietvaru veidlapai, lai minimālās prasības projektu izstrādē būtu līdzvērtīgas visu pašvaldību iedzīvotājiem, taču pašvaldības būs tiesīgas to papildināt pēc saviem ieskatiem.
"Būtiski ir nodrošināt to, ka iedzīvotājiem, idejas apraksta sagatavošanas stadijā, ir iespēja konsultēties ar attiecīgajiem pašvaldību ekspertiem. Savukārt, ņemot vērā, ka pašvaldībai ir lielāka kapacitāte un pieredze projektu sagatavošanā - priekšlikumu pārveidošana par projektu idejām tiks noteikta kā pašvaldības atbildība," pauž VARAM.
Idejas iesniegt un par tām balsot varēs tikai konkrētās pašvaldības iedzīvotāji, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.
Pašvaldībām būs iespējas noteikt to, kas var būt projektu iesniedzēji, piemēram, tikai iedzīvotāji, tikai NVO vai arī abas šīs grupas. Rīgas gadījumā, ideju iesniegt līdzdalības budžeta konkursā drīkstēja tikai Rīgas apkaimju biedrības, tomēr arī Rīga ir norādījusi uz to, ka nākotnē ir paredzēts radīt iespēju jebkuram iedzīvotājam iesniegt savu projekta ideju.
VARAM skaidro, ka salīdzinājumā ar dažādajiem NVO un iedzīvotāju konkursiem, kas jau pašlaik norisinās daudzās Latvijas pašvaldībās, būtiskākā atšķirība starp šiem konkursiem un līdzdalības budžetu ir tāda, ka visas uzvarējušās idejas īsteno pati pašvaldība, vienlaikus vismaz vienu reizi īstenošanas procesā sazinoties ar idejas iesniedzēju, nodrošinot piederības, līdzatbildības un līdzdarbības esamību. Tāpat, ārvalstu prakse liecina par to, ka uzvarējušie projekti līdzdalības budžeta procesā ir jāīsteno gada laikā.
Lai sekmētu to, ka līdzdalības budžeta procesā tiktu iesaistīti pēc iespējas vairāk iedzīvotāji no dažādām sociālajām grupām, ir būtiski nodrošināt arī informāciju tehnoloģiju (IT) platformas izveidi, kurā varētu norisināties gan līdzdalības budžeta ideju iesniegšana, gan arī balsošanas process. Rīgas gadījumā pašlaik jau ir izveidota IT platforma, kas tika izmantota 2019.gada līdzdalības budžeta pilotprojekta īstenošanā.
Lai novērstu situāciju, ka katrai pašvaldībai atsevišķi ir jāveido pašai sava IT platforma ir paredzēts, ka tā tiks izveidota nacionālā līmenī vai arī tiks pielāgota jau kāda pašreiz esoša sistēma līdzdalības budžeta funkcijām.
VARAM ir uzsākusi izpēti par iespējām izveidot IT platformu un pašlaik tiek piedāvāti vairāki risinājumi ar dažādām sistēmām, piemēram, tiek piedāvāts izmantot Manabalss.lv platformu, portālu www.latvija.lv un citas. VARAM, kā lietderīgāko risinājumu IT platformas izveidei saskata jau esošas platformas, piemēram, www.latvija.lv vai www.geolatvija.lv, kuras jau pašlaik tiek aktīvi izmantots dažādu e-pakalpojumu saņemšanai. Ņemot vērā Rīgas pašvaldības pieredzi, kur sistēmas uzturēšana vien izmaksā 12 000 eiro, katrai pašvaldībai atsevišķi veidot savu sistēmu būtu ļoti nelietderīgi un dārgi, uzskata ministrijā.
Ņemot vērā, ka līdzdalības budžeta īstenošana pašlaik vēl nav izplatīta prakse Latvijā, ministrija norāda, ka ir būtiski nodrošināt pašvaldību metodisko vadību, kā arī stiprināt to kapacitāti un informētību par šīs iniciatīvas īstenošanu.
Šajā kontekstā ir paredzēts noteikt, ka plānošanas reģioniem būs jānodrošina pašvaldību metodiskā vadība, tostarp pašvaldību darbinieku apmācības, skaidrojot līdzdalības budžeta konceptu, pašvaldību tiesības un pienākumus, kā arī nodrošinot konsultācijas līdzdalības budžeta īstenošanas nosacījumu izstrādē.
Lai šādu funkciju nodrošinātu, plānošanas reģioniem tiks nodrošināts VARAM metodiskais atbalsts un kapacitātes celšana par līdzdalības budžeta jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem. Šim mērķim ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gadam plānoto finansējumu reģionālās attīstības jomā.
VARAM pašlaik izstrādā jaunu Vietējo pašvaldību likumu, kurā ir paredzēts pašvaldībām nodrošināt juridisko ietvaru līdzdalības budžeta īstenošanai. Likumā paredzēts noteikt šajā ziņojumā iekļautos pamatprincipus, finansējuma apmēru un tā sadalījuma pieeju starp teritoriālajam vienībām.
VARAM šobrīd īsteno arī Coast4us projektu, kura rezultātā šī gada pirmajā pusē tiks sagatavotas ciemu/kopienu plānu izstrādes vadlīnijas, kā arī kopienas tiks apmācītas plānu izstrādei, kas kalpos par priekšnosacījumu līdzdalības budžeta ieviešanai, paaugstinot kopienu kapacitāti teritorijas attīstības redzējuma noteikšanā un projektu izstrādē.
Vienlaikus, lai ieviestu līdzdalības budžetu, būs nepieciešams nodrošināt atbalstu pašvaldību kapacitātei, it īpaši pēc 2021.gada jauno pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gadam ietvaros plānots metodiskais atbalsts provizoriski 300 000 eiro apmērā, nodrošinot informatīvus un izglītojošus seminārus, kā arī cita veida metodisko atbalstu plānošanas reģionu un pašvaldību darbiniekiem.
Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gadam ietvaros plānots nodrošināt arī finansējumu informāciju tehnoloģiju platformas izveidei, provizoriski 200 000 eiro apmērā.
precizēta informācija par to, ka līdzdalības budžeta ieviešana būs brīvprātīga
VVZ