Līdzīgi kā 2019.gadā, jūnijā valdīja karstums un tas kļuva par gada siltāko mēnesi, savukārt jūlijs bija grādu vēsāks par ilggadējo vidējo rādītāju. Šogad gan augusts, gan jūlijs bija divas grāda desmitdaļas siltāks nekā pērn, savukārt jūnija vidējā gaisa temperatūra par pusgrādu atpalika no pagājušajā gadā sasniegtā rekorda.
Gan šogad, gan pagājušajā gadā augustā bija maz nokrišņu, jūlijā lija nedaudz vairāk nekā ierasts, savukārt jūnijā šogad lija bagātīgi, pērn - maz.
Šā gada vasara bija vēsākā un lietainākā kopš 2017.gada, tomēr kopējais nokrišņu daudzums aizvien nedaudz atpalika no normas.
Šā gada augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 grādi - par 0,8 grādiem augstāka nekā jūlijā un par 0,9 grādiem zemāka nekā jūnijā. Vidējais nokrišņu daudzums valstī pagājušajā mēnesī bija 46,6 milimetri jeb 61% no normas.
Mēneša maksimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija +30,3 grādi 16.augustā Dobelē, bet zemākā temperatūra bija +3,9 grādi 29.augustā Zosēnos.
2.augustā, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +5..+7 grādiem, četrās novērojumu stacijās tika labots šā datuma aukstuma rekords.
Pērn augustā tika pārspēti 23 aukstuma rekordi, vasarā kopumā krita 44 aukstuma un 65 karstuma rekordi. Šovasar bija krietni mazāk temperatūras rekordu - laboti deviņi aukstuma un 19 karstuma rekordi.
Šā gada augustā tikai trijās novērojumu stacijās - Ainažos, Ventspilī un Rucavā - mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija tuvu normai. Savukārt Kuldīgā, Stendē un Rīgā mēneša lietus summa nesasniedza pat 40% no daudzu gadu vidējā lieluma.
25.-29.augustā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā kopumā noslīdēja zem +15 grādiem, iezīmējot meteoroloģiskā rudens sākumu. Piecas secīgas diennaktis ar gaisa temperatūru zem +15 grādiem bija galvenokārt Vidzemē, daļā Kurzemes un Zemgales, bet piekrastē, Latgalē, Rīgā un vietām citviet valstī turpinās meteoroloģiskā vasara.