Ja vienā vietā personāls ar vislielāko uzmanību rūpējas par bērna veselību, tad citur vecākiem pašiem atliek uz skolu nest drošus produktus un sekot līdzi ēdienkartei. Problēmas pamatā gan nav tikai nezināšana un nevēlēšanās palīdzēt, bet arī finansējums, trešdien vēsta laikraksts Diena."Tas, ko tavs slimais bērns ēdīs skolā, ir pilnībā atkarīgs no tā, kādu cilvēcisko kontaktu tu nodibināsi. Ja vecāki ir uzņēmīgāki, tad var sarunāt, ka tiks iepirkti speciālie produkti, ja nē, tad klusu sēdēs, pārcietīs to, ka bērnam dod veselībai bīstamo ēdienu," Dienai saka Latvijas celiakijas pacientu atbalsta biedrības Gluten-Free Experts vadītāja Irina Rubinčika. Diemžēl daudzviet šī problēma nopietni uztverta netiek un pastāv uzskats, ka vecāki pārspīlē. Taču celiakija ir neārstējama slimība, kas visu mūžu liek izvairīties no glutēna - kviešu, rudzu, miežu olbaltuma. Speciālie produkti maksā ļoti dārgi, un ar 1,42 eiro, ko patlaban maksā valsts par brīvpusdienām vienam bērnam, nepietiek. Rezultātā ēdināšanas firmas tos nepērk vispār, pērk lētākos un nekvalitatīvākos vai arī visu uzliek uz vecāku pleciem, kas, pēc biedrības domām, nebūtu pieļaujams.Vecāku sūdzības tiek saņemtas samērā bieži. Piemēram, kāda Rīgas skola uzņēmusies nodrošināt bezglutēna ēdienu, taču tas izpaudies kā pliks vārītas gaļas gabals kotletes vietā vai biezpiens ar krējumu pankūku vietā. Vecāki šajā gadījumā bija priecīgi, ka bērns skolā vispār var kaut ko ēst, tāpēc par to, lai uzturs būtu pilnvērtīgs, neiestājās. Citā internātskolā iepērk pašas lētākās kukurūzas pārslas, kaut gan tas nav bezglutēna produkts un bērniem tiek bojāta veselība. Savukārt vienā no lauku skolām pavāre cepusi parastās un bezglutēna pankūkas uz vienas un tās pašas pannas, lai gan bērni šādā veidā tik un tā uzturā uzņem glutēnu. Netrūkst arī situāciju, kad vecākiem jāpierāda - pēc noteikumiem ēdinātājiem ir jānodrošina šiem skolēniem droša pārtika.Nereti arī noteikumi gan tiek ievēroti, taču tikai "pēc burta" - ēdināšanas firmas izvairās no speciālo produktu pirkšanas, gatavojot ēdienu bez glutēna ar to, kas ir pieejams. Piemēram, tikko saņemts zvans no kādas mammas, kuras bērnam iedota puse ābola, kamēr citi ēda pankūkas. Šādos gadījumos ēdiens nav sabalansēts un bērns neuzņem visas nepieciešamās uzturvielas.Problēmas apzinās Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā. Tās pārtikas tehnoloģe Marika Landmane Dienai norāda, ka neliela piemaksa par šādu bērnu ēdināšanu ir tikai Rīgā, līdz ar to speciālos produktus nodrošināt ir grūti. Dažreiz pašas ēdinātāju firmas sedz papildu izdevumus, citreiz produkti jānes vecākiem - tas atkarīgs no ēdinātāju attieksmes.Vairāk lasiet Annas Strapcānes rakstā _Pankūku vietā bērnam vienīgi ābols laikraksta Diena _trešdienas, 7.oktobra, numurā!
Vecākiem jācīnās, lai bērniem ar celiakiju skolās nodrošinātu nekaitīgas pusdienas
Viens ir negribēt ēst skolas pusdienas, un cits - ja labprāt ēstu, bet nedrīkst. Šādā situācijā Latvijā ir aptuveni 1500 bērnu ar celiakiju un vēl vairāki simti skolēnu, kuriem ir citas pārtikas nepanesības. Pusdienas gan viņi saņem, un arī Ministru kabineta noteikumi nosaka pienākumu ēdinātājiem nodrošināt šiem bērniem atbilstošu maltīti, taču izpratne par to skolās ir dažāda.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Ginta
VVZ