Ja izmeklētājiem radīsies aizdomas, ka jūsu dēls vai meita ir iesaistīti kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jums jārēķinās, ka arī jūsu manta, pat tad, ja tā iegūta neapšaubāmi likumīgā veidā un jau pirms daudziem gadiem, var tikt arestēta un pēc tam, iespējams, arī konfiscēta. Šāda ir jaunā bezkompromisu tiesiskuma izpausme, kas Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu darbā tiek praktizēta aizvien biežāk.
Arī radinieku mantu
Gandrīz pirms diviem gadiem, 2019. gada 25. februārī, Vitālijs P. tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā, kas bija sākts pēc Krimināllikuma panta par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju, par kuru var piespriest ne tikai brīvības atņemšanu, bet arī mantas konfiskāciju.
Kriminālprocesa ietvaros Vitālijs P. pie aizdomās turētā statusa tika formāli par to, ka viņš savā īpašumā esošo angāru iznomājis uzņēmumam, kurš tajā novietojis cigarešu kravu, par ko nav ticis nomaksāts akcīzes nodoklis. Policijai ir aizdomas, ka Vitālijs P. ir piedalījies šīs kontrabandas kravas ievešanā Latvijā. Taču nepilnu pusgadu pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas Vitālijam P. policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs pieņēma lēmumus par mantas arestiem, tos uzliekot ne tikai paša aizdomās turētā, bet arī viņa ģimenes locekļu – tēva, mātes un meitas – mantai.
2019. gada vasaras beigās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs ar saviem lēmumiem, ko apstiprinājusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese, uzlicis arestu visai Vitālija P. mātei, tēvam (abi ir vairāk nekā 70 gadu veci) un arī meitai piederošajai nekustamajai mantai un transportlīdzekļiem.
Iegādāti 90. gados
Parasti šādos gadījumos mantas aresta pamatojums ir standarta formulējums: pastāv iespēja, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Taču konkrētajā situācijā gandrīz visi īpašumi bija iegūti jau pirms daudziem gadiem un neapstrīdami likumīgā ceļā.
Vitālija P. vecāki vairāk nekā 410 000 eiro ienākumus deklarējuši jau tālajā 2007. gadā, kad viņa tēvs pārdevis dzīvokli Rīgā, bet māte – iepriekš oficiāli privatizēta uzņēmuma kapitāldaļas. Ar šo naudu viņi vēlāk operējuši, iegādājoties telpas un garāžas iznomāšanai, kā arī turot naudu banku depozītos.
Vitālija P. meita divus nekustamos īpašumus – vasarnīcu Pabažos un dzīvokli Rīgā – ir ieguvusi kā dāvinājumu, turklāt nevis no sava tēva, kura īpašumu iegūšanas veids varētu būt apšaubāms no policijas redzes viedokļa, bet gan no savas mātes mātes, kuras īpašumā tie ir bijuši jau ilgstoši.
No lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai ir redzams, ka Vitālijs P. tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, kas, iespējams, veikts 2019. gadā vai varbūt 2013.– 2018. gadā, savukārt Vitālija P. meitas vecāmāte – viņa sievasmāte – tagad arestētos īpašumus ieguvusi daudz senāk, jau deviņdesmitajos gados.
Īpašumu Pabažos vecāmāte ieguvusi jau 1995. gadā uz dāvinājuma līguma pamata, kam 2000. gadā sekojis līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Savukārt dzīvokli Bultu ielā vecāmāte īpašumā ieguvusi 1997. gadā ar Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, un tas nozīmē, ka abi šie īpašumi viņai piederējuši jau piecpadsmit un vairāk gadu pirms iespējamajiem Vitālija P. noziedzīgajiem nodarījumiem.
Tāpat arests ar izmeklētāja un izmeklēšanas tiesneses lēmumu uzlikts arī Vitālija P. meitai piederošajai garāžai, kuru viņa iegādājusies 2018. gadā. Šajā gadījumā iegādes summa ir bijusi 1500 eiro – mazāk par tiem diviem tūkstošiem eiro, ko meitai dažus mēnešus iepriekš uzdāvinājusi otra viņas vecāmāte.
Inovatīvs formulējums
Lai arī visi šie darījumi ir notikuši ilgi pirms Vitālija P. – un nevis šīs mantas īpašnieku – iespējamā noziedzīgā nodarījuma un bijuši dokumentāli apstiprināti, izmeklētājs ir uzlicis arestu arī šai mantai, turklāt ar inovatīvu formulējumu: papildpamats arestam esot – "lai ar to aizstātu konfiskācijai pakļauto mantu kriminālprocesā".
Izmeklētājs atsaucas uz Krimināllikuma pantu, kurā minēts, ka gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību. Līdz ar to procesa virzītājam ir tiesības arestēt arī likumīgi iegūtu mantu, lai nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūtās mantas atsavināšanas, iznīcināšanas, noslēpšanas vai nomaskēšanas gadījumā būtu iespējams piedzīt konfiscējamās mantas vērtību.
2019. gadā Tieslietu ministrijas izstrādātajā rokasgrāmatā rīcībai ar mantu kriminālprocesā gan ir skaidri norādīts, ka šādās situācijās ir jāievēro būtiskākais pamatnosacījums – konfiscējamās mantas aizstāšanas piemērošana laikā: proti, aizstāt var tikai tādu mantu, kas nodota trešajai personai pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas.
Turklāt, kā norādīts Tieslietu ministrijas rokasgrāmatā, ir jāņem vērā to personu loks, kuru mantu var konfiscēt, lai aizstātu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, – uz izmeklētāja piesauktās Krimināllikuma panta daļas pamata konfiscējamo mantu var aizstāt tikai ar pašam noziedzīgā nodarījuma izdarītājam piederošu mantu.
Tāpat konfiscējamā manta varētu tikt aizstāta ar mantu, ko persona pēc noziedzīga nodarījuma sākšanas nodevusi citai personai bez maksas vai par vērtību, kas ir būtiski zemāka vai būtiski augstāka nekā tirgus vērtība. Taču konkrētajā gadījumā runa ir par īpašumiem, kas ir iegādāti pirms iespējamā noziedzīgā nodarījuma sākšanas.
Iespējamie scenāriji
Neraugoties uz to, izmeklētāja lēmumus apstiprinājusi arī izmeklēšanas tiesnese. Viņas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, taču tā ir paziņojusi, ka nemaz negatavojoties vērtēt pierādījumus par mantas izcelsmes likumību. Tas esot procesa virzītāja uzdevums, savukārt apgabaltiesas pienākums esot tikai un vienīgi formāla konstatācija, vai izmeklēšanas tiesnesei bija vai nebija formālas tiesības apstiprināt procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.
Savukārt, mēģinot panākt aresta atcelšanu un pārsūdzot procesa virzītāja lēmumus prokuratūrā, no pēdējās tika saņemtas atbildes, no kurām izriet, ka arests mantai nav atceļams, jo to ir apstiprinājuši un pagarinājuši izmeklēšanas tiesneši, bet apgabaltiesa viņu lēmumus ir atstājusi spēkā.
Rezultātā izmeklēšanas tiesneši jau divas reizes ir pagarinājuši arestu arī tai Vitālija P. meitas un vecāku nekustamajai mantai, kuras izcelsme un iegūšanas likumība nerada šaubas.
Taču krimināllietās par smagu noziegumu izdarīšanu mantas arests ar visiem pagarinājumiem nevar pārsniegt 18 mēnešu, un konkrētajā gadījumā šis termiņš beidzas šā gada februārī. Tad ir iespējami tikai trīs varianti, no kuriem divi ir diezgan mazticami: arests tiek noņemts, vai arī izmeklētājam izdodas ilgstoši vilkto kriminālprocesu pabeigt, līdz ar ko tiktu celtas apsūdzības un lieta tiktu nodota tiesai.
Savukārt ir vēl arī trešais variants, kas, lai gan šķietami absurds, mūslaiku bezkompromisu tiesiskuma apstākļos nemaz nav neiespējams. Kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā ir Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā iekļautais ekspresprocesa risinājums, kas nozīmē – no pašreizējā kriminālprocesa tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu.
Var palikt bez mantas
Šādā gadījumā tiesai ārkārtīgi īsā laikā – desmit dienās – būtu jāpieņem lēmums par arestētās mantas konfiskāciju vai šāda procesa izbeigšanu. Pirmās instances tiesas lēmumu atkal desmit dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesai, kurai lieta ir jāizskata nākamo desmit dienu laikā.
Mūsdienu realitātē, kad tiesas bieži nemaz nopietni nevērtē aizskarto mantas īpašnieku argumentus, bet pārraksta procesa virzītāju un prokuroru lēmumu motivāciju, nav izslēgts, ka šādā gadījumā Vitālija P. vecāki un meita var palikt bez mantas, kas ir iegādāta absolūti likumīgi un pārskatāmi jau ilgi pirms paša Vitālija P. iespējamā noziedzīgā nodarījuma.
Šo iespējamību vēl nopietnāku padara apstāklis, ka šajā situācijā apgabaltiesas spriedums būs galīgs – to vairs nebūs iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt augstākā instancē.
"Tas nozīmē, ka mūslaiku bezkompromisa tiesiskuma apstākļos neviens no mums nevar paļauties uz efektīvu savu tiesību aizsardzības mehānismu, kas it kā ir nodibināts mūsu valstī. Personu neaizsargā izmeklēšanas tiesnesis, jo viņš dod savu akceptu mantas arestam, nevērtējot mantas izcelsmes likumību pēc būtības. Savukārt prokuratūra laipni paziņo, ka tai nav jāveic nekādas papildu darbības, jo tiesa ir izdarījusi visu tās vietā – devusi akceptu mantas arestam," Dienai situāciju komentē viens no lietā iesaistītajiem juristiem.
"Tiesu un tiesībsargājošo iestāžu prakse liecina, ka aizskarto mantas īpašnieku tiesību un interešu aizsardzības līdzekļi joprojām nav efektīvi, neskatoties uz Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atziņām. Turklāt nedarbojas pat tie minimālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas pašlaik ir paredzēti Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, jo tiesībsargājošās iestādes un tiesas tos vienkārši ignorē. Esmu pārliecināta, ka šādi masveida aizskarto mantas īpašnieku pamattiesību uz īpašumu un taisnīgu tiesu pārkāpumi nav pieļaujami tiesiskā valstī un neizbēgami izraisīs virkni pieteikumu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības Tiesā. Tas savukārt radīs zaudējumus Latvijas nodokļu maksātājiem," saka zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Tikmēr advokāts Saulvedis Vārpiņš norāda, ka šādas situācijas nav retums. "Tas nav nekas pārsteidzošs. Līdzīgas situācijas notiek visai bieži. Nav varbūt tik kliedzoši kā šeit, ka arestēti arī īpašumi vecākiem, kuri ir ieguvuši tos labu laiku, pirms izdarīts noziedzīgais nodarījums. Tas ir pārsteidzoši šajā gadījumā. Tas ir pretrunā ar to regulējumu, kāds ir veidots un ar kādu mērķi. Un arī aizstāt var tikai ar to, kā šeit ir pareizi rakstīts, ka tikai tajā gadījumā, ja ir bijusi kāda saistība. Tas arī 59. nodaļā par noziedzīgi iegūtu mantu ir teikts. Tikai tajā gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka manta ir iegūta noziedzīgā ceļā vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Ar šo mantu nevar aizstāt tos prasījumus, kas varētu rasties, kad pierādīs personas vainu. Šeit ir tas, par ko ir runāts daudzkārt, – šeit ir nepietiekoši kvalificēta, nav veikta profesionāla izmeklēšana. Tas, kas ir mazliet pārsteidzoši, ka apgabaltiesai, pārbaudot šos lēmumus, tomēr būtu jāskatās arī pēc būtības. Citādi divu pakāpju tiesas kontrolei nav nekādas jēgas."