Remigrācijas tempi palielinās: 2015. gadā par 12 000 Latvijas iedzīvotāju vairāk aizbrauca nekā atgriezās, bet pērn šis skaitlis bija mīnus tūkstotis. Lai šis skaitlis būtu ar pluszīmi, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, jāpalielina atbalsts un pasākumi šai jomai, tostarp biznesa sākšanai, jāmazina birokrātiskie šķēršļi, uzskata nevalstiskā organizācija Ar pasaules pieredzi Latvijā.
Neiesaka atgriezties
Lai gan no Latvijas joprojām aizbrauc vairāk nekā atgriežas, tomēr ir cerības, ka drīz ar mīnuszīmi būs mazāks skaitlis, tāpēc jāpiestrādā, lai tā notiktu, uzsver Miks Muižarājs, kurš kopš 2017. gada vada organizāciju Ar pasaules pieredzi Latvijā. Tā apvieno ap 100 to cilvēku, kuri savulaik pārcēlās uz dzīvi ārvalstīs, bet pēc tam atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar kaimiņiem – Lietuva 2019. gadā sasniedza pozitīvu remigrācijas saldo.
Pērn no turienes aizbrauca 10 283, bet atbrauca 17 549. Arī Igaunijā kopš 2017. gada vērojamas pozitīvas tendences, un pērn tur bija par aptuveni 150 vairāk atbraukušo nekā aizbraukušo. Tas apliecina, ka šī problēma ir atrisināma, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē teica M. Muižarājs.
Ieskicējot remigranta portretu, viņš norādīja, ka 63% ir vecumā no 15 līdz 54 gadiem, 11% ir bērni līdz 14 gadu vecumam, kas ir potenciāls pienesums mūsu darba tirgum. Trešdaļa no tiem, kas atgriezušies, par dzīvesvietu izvēlas Rīgu, pārējie dodas uz reģioniem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00