Gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps piebremzējās, šī notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos. Šodien publiskotie darbaspēka apsekojuma dati ir visumā iepriecinoša lasāmviela, taču nodarbinātības kāpumā esam atpalikuši no kaimiņvalstīm. Bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi. Taču strādājošo skaita izmaiņas šobrīd ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators.
Nākotnē pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka arvien samazināsies, bet pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību, ceturtdien diskusijā par darba tirgus nākotnes izaicinājumiem sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija, kad no vienas puses mēs it kā runājam par darbaspēka aizplūšanu šķietamā darba trūkuma dēļ, tomēr tirgus rāda pilnīgi pretējo. Proti, ir daudzas nozares, kurās darba pietiek, bet nav kas tajās nāk un strādā! Kāpēc tāda situācija izveidojusies un kur slēpjas problēma, skaidro uzņēmuma SIA EXPgroup vadītāja Ilva Bērziņa, kas personālvadības nozarē darbojas jau divdesmito gadu.
Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.
Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.
Latvijas lauku tūrisma mītnēs šovasar saasinājusies darbaspēka problēma, kas sevišķi aktuāla bija pie jūras izvietotājās mītnēs, kur saistībā ar šīs vasaras siltajiem laika apstākļiem bija pastiprināts tūristu pieplūdums, aģentūru LETA pastāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.
Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.