Šā gada pirmajos trijos mēnešos patēriņam Latvijā nodots vairāk nekā tūkstotis dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt alus nodots 292 920 dekalitru apjomā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir vērojams 8% samazinājums, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati. Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas VID informācija rāda, ka Latvijas patērētāju vidū kā vispopulārākais alkoholiskais dzēriens saglabājas kokteilis Cēsu Džons, bet alus sektorā tas a/s Cēsu alus ražotais alus Miezītis. Tāpat visvairāk pirkto alus topā ir a/s Aldaris ražotais Apinītis stiprais. Lielākoties šis alus tiek pārdots divu litru PET pudelēs.
Kaimiņvalstī Lietuvā jau 2013. gada janvārī ar likumu tika samazināts maksimālais iepakojuma tilpums, proti, tika noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt vienu litru, tāpēc divu litru plastmasas pudeles ir pazudušas no veikalu plauktiem. Tas pats attiecas arī uz sidra un alkoholisko kokteiļu iepakojumu. Lietuvas alkoholisko dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības uzņēmuma UAB Bennet Distributors ģenerāldirektors Mareks Kuklis Dienas Biznesam norādījis, ka sākotnēji tas izraisīja kritumu alus tirgū par 6,6%. Tāpat viņš piebilst – lai gan samazinās PET iepakojumā patērētais alus, palielinājies segments, kas pildīts bundžās.
Valdības apstiprinātajā Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plānā norādīts, ka alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības un agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādājusi likumprojektu Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, un Saeima ir lēmusi to nodot izskatīšanai komisijās. Grozījumi paredz aizliegt tirgot tādus alkoholiskos dzērienus, kuri ietilpst alus, raudzēto dzērienu un pārējo alkoholisko dzērienu kategorijā un kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, kā arī minēto kategoriju alkoholiskos dzērienus, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz vienu litru. Minētie aizliegumi neattieksies uz gadījumiem, kad minētie dzērieni ir pildīti tarā, kas izgatavota no stikla, keramikas, koka vai metāla, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tiek uzsvērts arī, ka plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ 2 litru un 2,5 litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīts alus un sidrs ir lētāki nekā alus un sidrs, kas pildīti mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs. Tā kā lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir lētāks, stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši, teikts anotācijā. Arī alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām esot viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Veselības ministriju un Saeimas Juridisko biroju.
"Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā par PET pudeļu tilpuma ierobežošanu sasniegs savu mērķauditoriju, jo šobrīd alus patēriņš absolūtā alkohola izteiksmē veido gandrīz pusi no kopējā absolūtā alkohola patēriņa. Pēc personīgajiem novērojumiem ir pamats domāt, ka cilvēki, kuri regulāri pārsniedz dienas normu alkoholisko dzērienu patēriņā, pērk tieši lielo iepakojumu alus pudeles. Iegādājoties divu litru alus pudeli, cena par puslitru ir aptuveni 0,50 eiro, tādējādi padarot alu PET iepakojumā līdzīgā cenā kā ūdens," uzsver Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
Tomēr LANA izpilddirektors uzskata, ka komisijas piedāvātā spirta tilpumkoncentrācija 7,5% viena litra plastmasas pudeļu iepakojumiem ir stipri par lielu.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 29.jūnija, laikrakstā, Dienas Bizness!