Drīzumā šo jautājumu varētu diskutēt Saeimas Sociālo lietu komisijā. Bāriņtiesas vienīgi nopūšas - būtu jau labi, ja būtu vietējie adoptētāji šiem bērniem un ja arī audžuģimenes nekļūtu izvēlīgas. Labklājības ministrijas (LM) dati vēsta, ka pērn uz ārvalstīm ASV, Itāliju un Franciju adoptēti 144 bērni, savukārt 2011. gadā - 128. Nedaudz samazinājies Latvijas adoptētāju skaits - pērn 110, 2011. gadā - 128. LM uzsver - ministrija no 2008. gada 1. marta pieņem tikai tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt bērnus, kuriem ir grūti adoptētājus atrast Latvijā. Tie ir trīs un vairāk vienas ģimenes bērni (brāļi/māsas), bērni, kas vecāki par deviņiem gadiem, bērni, kas ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības (garīgās un fiziskās attīstības) traucējumiem. «Mums ir jādara viss, lai bērns paliktu valstī, stimulējot ģimenes, finansiāli atbalstot, lai tās varētu adoptēt bērnu. Ir jāizskata visas iespējas Latvijā,» saka Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš aktualizējis ārvalstu adopcijas jautājumu Saeimā un arī aicinājis LM iepazīties ar ierobežotas pieejamības dokumentu - Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas atbildīgās komitejas ziņojuma projektu par starptautisko adopciju. Tas norāda - jāapsver iespēja valstīm kopīgi izstrādāt stingru un pārskatāmu starpvalstu adopcijas procedūru.
(Visu rakstu lasiet 19.februāra laikrakstā Diena)