Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte uzsver, ka pašreizējie ierobežojumi, kas liedz strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, savu mērķi nesasniedz, jo, neraugoties uz tiem, saslimstība ar Covid-19 nemazinās. Līdz ar to, pēc nozares domām, ierobežojumiem ir tikai negatīvs efekts – strādājošo, kur 90% ir sievietes, slīkšana nabadzībā.
Vienoti prasībās
Pretēju viedokli gan Latvijas Radio ir paudis veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P), uzsverot, ka vēl divas nedēļas pašreizējie ierobežojumi nebūtu pārskatāmi. Arī valsts galvenais epidemiologs, profesors Uga Dumpis ir norādījis, ka pašlaik nebūtu pieļaujami klātienes kontakti telpās, neievērojot divu metru distanci, kas ir ilgāki par 15 minūtēm.
Tikmēr gan Ulberte, gan biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija prezidente Renāte Reinsone ir pārliecinātas, ka, sniedzot skaistumkopšanas pakalpojumus, risks inficēties ir pat zemāks nekā pie ģimenes ārsta vai zobārsta, kur līdztekus ārstam ir arī māsa, kamēr skaistumkopšanā klientu apkalpo tikai viens speciālists. Reinsone uzsver, ka kosmetologi ir ārstniecības personas, kas nodarbojas ar profilaksi, tāpat kā, piemēram, zobu higiēnisti, tāpēc ir grūti saprast darbības aizliegumu. Turklāt tādējādi, pēc kosmētiķes domām, tiek kropļots tirgus un brīvā konkurence, jo ārstniecības iestādēs kosmetoloģijas pakalpojumi ir atļauti.
Gan Ulberte, gan Reinsone arī atsaucas uz Igauniju, kur minētie pakalpojumi ir atļauti jau ilgāku laiku, kā arī uz Lietuvu, kur tie atļauti no vakardienas. Skaistumkopšanas speciālisti var strādāt arī, piemēram, tādās valstīs kā Spānija un Austrija.
Jāteic, ka nozare ir vienota savā uzstādījumā: strādā visi vai neviens. Proti, tiek uzsvērts, ka nav pieļaujama pakalpojumu šķirošana, nosakot, ka, piemēram, frizieris ir atļauts, bet masieris vai kosmetologs ne.
Gan Ulberte, gan Reinsone arī iebilst pret ierobežojumu atcelšanu saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto luksofora principu, saskaņā ar kuru būtiski ierobežojumu atvieglojumi varētu būt tad, kad 14 dienu saslimšanas kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju būs 200 (pašlaik tas ir vairāk nekā 560). R. Reinsone klāsta, ka līdz ar vakcinācijas iešanu plašumā būs daudz asimptomātiski saslimušo (jo vakcīna nepasargā no saslimšanas), kas varētu, paši to nezinot, aplipināt citus. Līdz ar to Reinsone uzskata, ka īstais kritērijs luksoforam būtu nevis saslimušo skaits, bet slimnīcu noslodze.
Pabalsts – 1200 eiro
Ja valdība tomēr nozarei strādāt neatļaus, tad dīkstāves pabalstam jābūt 1200 eiro, jo nozares speciālistiem, kas pārsvarā ir pašnodarbinātie, ir noslēgti ilgtermiņa īres līgumi par darba telpām un ir jāmaksā īres maksa, ja negrib pazaudēt telpas.
Uz žurnālistu jautājumu, vai skaistumkopšanas nozarē strādājošie paši nav vainīgi pie tā, ka dīkstāves pabalsti ir tik niecīgi, jo nav maksāti nodokļi pilnā apmērā (jāatgādina, ka dīkstāves pabalsts tradicionālā nodokļu režīmā strādājošajiem ir 70% no bruto algas, kas ir ekvivalents neto algai, tātad var runāt par pilnīgu ienākumu aizvietošanu), S. Ulberte atbild noliedzoši. Viņasprāt, nedrīkst sodīt ar maziem pabalstiem pašnodarbinātos, kas izvēlējušies pilnīgi legālu nodokļu nomaksas režīmu – patentmaksu. Patentmaksātājiem maksimālais dīkstāves pabalsts ir 500 eiro, kas, protams, neatvieto darbā gūtos ienākumus.
Arī sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere norāda, ka patentmaksātājiem būtu jāļauj deklarēt savus ienākumus, kas gūti strādājot, un atbilstoši tiem arī jāmaksā dīkstāves pabalsts. Pretējā gadījumā, ja pabalsts ir tikai viena trešdaļa vai puse no darba ienākumiem, ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki, lai izdzīvotu, mēģinās strādāt nelegāli.
Ulberte par pozitīvu gan uzskata finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iniciatīvu, kas ļauj nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstiem, negaidot, kamēr to izdarīs darba devējs. Tomēr skaitļi vēl joprojām nav iepriecinoši. No 9000 nozarē strādājošo dīkstāves pabalstiem pieteikušies vien 4000, kas ir mazāk par pusi. Iespējams, ka tas skaidrojams ar izplatīto ēnu ekonomiku, kas nozīmē, ka daudzi strādā, vispār nodokļus nemaksājot. Ulberte gan to skaidro ar negatīvo un sarežģīto komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas daudziem neradot vēlmi pieteikties pabalstiem.
Šis arguments gan īsti neiztur kritiku, jo, ja nodokļi vai patentmaksa ir maksāta, tad pieteikšanās kārtība dīkstāves pabalstam ir ļoti vienkārša, turklāt līdz šim VID pabalstu ir atteicis tikai vienam patentmaksas maksātājam un arī tāpēc, ka viņš jau pāris gadu nav aktīvs.