Vērtēs akadēmiskā personāla terminēto darba līgumu atbilstību Satversmei

Pēc Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesora Jāņa Kārkliņa pieteikuma ST vērtēs, vai Augstskolu likuma normas, kas paredz darba līguma noslēgšanu ar augstskolas akadēmiskajā amatā ievēlētu personu uz noteiktu laiku, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tās 106. panta pirmais teikums nosaka, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai". Kārkliņš uzskata, ka viņa tiesības tiek ierobežotas, ņemot vērā, ka pēc pašreizējās kārtības darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu – profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu – slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem. Rezultātā pēc šī termiņa personai atkal jāpiedalās atklātā konkursā uz amata vietu. Pēc Kārkliņa domām, šāds ierobežojums nav samērīgs. Nelabvēlīgās sekas, kas tiek radītas akadēmiskajam personālam, esot lielākas nekā labums, ko no šāda ierobežojuma gūst sabiedrība.

Problēma sena

Lai gan AIP vadītājs Jānis Vētra uzskata, ka šis nav jautājums, ko varētu atrisināt ST, problēma ir aktuāla. Viņš pieļauj, ka tiesa var atcelt esošo kārtību un tādā veidā stimulēt cita risinājuma meklēšanu. Vētra norāda, ka jau ilgu laiku par pārmaiņām iestājas akadēmiskā sabiedrība, it sevišķi profesūra. Problēma ir tajā, ka pēc sešu gadu termiņa tiek zaudēts profesora statuss un atkal ir jāpiedalās konkursā. Vētra norāda, ka šī nav tipiska sistēma Rietumu pasaulē, kur tomēr, ja persona strādā augstskolā un izpilda visas kvalifikācijas un amata prasības, termiņš pagarinās automātiski.

Sarunas par šo bijušas gan Saeimā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), bet tālāk par diskusiju nav tikts. Vienlaikus Vētra atzīmē, ka nevar vienkārši atcelt akadēmiskā personāla ievēlēšanu, jo tādējādi zustu stimuls savas prasmes pilnveidot un apliecināt. Tas būtu solis stagnācijas virzienā, līdz ar to šis jautājums nav vienkāršs.