Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

Vēstnieks: Latvijai dalība ANO Drošības padomē dotu iespēju pastiprināt balsi starptautiskajā politikā

Latvijas dalība ANO Drošības padomē dotu iespēju pastiprināt Eiropas, tostarp arī Baltijas valstu, balsi starptautiskajā politikā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda ANO Drošības padomes Latvijas sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks Andrejs Pildegovičs.

Diplomāts atgādināja, ka valdība 2011.gadā pieņēma lēmumu par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā. Savukārt šogad 9.novembrī Ņujorkā, ASV, tika svinīgi atklāta priekšvēlēšanu kampaņa, kas gan realitātē notiek jau vairākus gadus.

Pēc vēstnieka paustā, tas ir jauns starta šāviens, lai aktivizētu kampaņu, kuru plānots noslēgt 2025.gada jūnija vēlēšanās. Latvija vēlēšanās piedalīsies pirmo reizi. Austrumeiropas valstu grupā Latvijas konkurente ir Melnkalne. Vēstnieks akcentēja, ka šīs vēlēšanas notiks konkurences apstākļos.

"Šī ir viena no Latvijas tuvāko gadu ārpolitikas prioritātēm. ANO Drošības padome ir viena no centrālajām diplomātijas skatuvēm, kur salīdzinoši nelielas valstis divus gadus padomē var darboties. Latvija vēlas būt ievēlēta leģitīmās, demokrātiskās vēlēšanās. Tās būs aizklātas, bet tās ir vēlēšanas, atšķirībā no padomes piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kuras sevi iecēla šajā statusā pēc Otrā pasaules beigām," sacīja vēstnieks.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējie starptautiskie notikumi tikai pastiprina Latvijas dalības nozīmi. Tā ir platforma, kurā Latvija var aizstāvēt ANO Hartu un ANO dalībvalstu teritoriālo integritāti. Latvijai būtisks ir jautājumu bloks, kas attiecas uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Lai gan šis jautājums regulāri ir ANO Drošības padomes redzeslokā, Latvija plāno stingri iestāties par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Tāpat, pēc vēstnieka paustā, ANO Drošības padome ir viena no galvenajām institūcijām, kas lemj par sankciju režīmiem. Latvijai ir svarīgi, lai ANO Drošības padomes sankcijas, piemēram, pret Ziemeļkoreju, Irānu vai talibu režīmu būtu pēc iespējas efektīvākas.

Pildegovičs skaidroja, ka Latvijas prioritātes ir arī jaunās paaudzes draudi, piemēram, draudi, kas saistīti ar kiberdrošību, mākslīgā intelekta iespējām un riskiem. Arī jaunās paaudzes draudi arvien biežāk parādās ANO Drošības padomes dienaskārtībā. Ilgstoša Latvijas prioritāte ir bijusi arīdzan globāli pieņemtā koncepcija "Sievietes, miers un drošība". Tie ir jautājumi, kas aptver tostarp seksuālo vardarbību konfliktos, piemēram, Ukrainā.

"Ievēlēšanu ANO Drošības padomē es varu salīdzināt ar lielāko diplomātisko mikrofonu. Nelielai valstij tā nodrošina iespēju būt pasaules uzmanības lokā. Tā arī ir iespēja būt vistiešākajā saskarsmē ar visām 193 ANO dalībvalstīm. Jāsaka, ka Latvija kopš dalības ANO ir nogājusi garu ceļu. Dalība ANO bija pirmais pakāpiens, lai mēs atgrieztos starptautiskajā apritē," sacīja vēstnieks.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka bez dalības ANO Latvijai nebūtu iespēja iestāties nedz Eiropas Savienībā, nedz NATO vai citās starptautiskajās organizācijās. Pēc vēstnieka paustā, ANO savulaik palīdzēja Latvijai atbrīvoties no Padomju Krievijas karaspēka. Savukārt ANO Attīstības aģentūra pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados palīdzēja modernizēt valsts ekonomiku.

"Šis ir brīdis, kad Latvija zināmā mērā pati iesaistās ANO modernizācijā. Lai gan mēs ejam uz mērķi būt pārstāvētiem padomē, tas nenozīmē, ka mūs apmierina viss, kas notiek ANO. Latvija pieder "reformatoru klubiņam" - ANO valstu grupai "Par atbildību, saskaņotību un atklātību". Mēs regulāri nākam klajā ar priekšlikumiem, kā padarīt ANO Drošības padomes darbu efektīvāku, atklātāku, rīcībspējīgāku, lai padome nebūtu atkarīga tikai no piecām pastāvīgajām valstīm, kurām ir veto tiesības," norādīja Pildegovičs.

Pēc vēstnieka paustā, lai gan viss ne tuvu nav ideāli un ANO var kritizēt par daudz ko, tā ir unikāla platforma, kur nelielas valstis var sevi apliecināt, pieteikt savas intereses un līdzdarboties pasaules diskusijā par jautājumiem, kas skar mieru un drošību.

Pildegovičs skaidroja, ka Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu, proti, 129 balsis no 193. Runa ir par vēlēšanās klātesošām valstīm un valstīm, kurām uz vēlēšanu brīdi ir balsstiesības. Reizēm kādai valstij dažādu apstākļu dēļ var būt apturētas balsstiesības, piemēram, nenomaksātu valsts iemaksu dēļ.

Vēstnieks uzskata, ka priekšdarbi un sagatavošanās vēlēšanām rit labi un veiksmīgi. Latvija to darot mērķtiecīgi un plānveidīgi. Latvija ar praktisku darbu ir apliecinājusi, ka tā ir ne tikai kopējās drošības patērētājs. Latvija līdzdarbojas ANO darbā.

Viņš norādīja, ka Latvija ir darbojusies ANO Miera veidošanas komisijā, Ekonomisko un sociālo lietu padomē. Latvijas eksperti trīs gadus darbojas ANO Sieviešu statusa komisijā. Aizvadīto gadu laikā Latvijas pārstāvji ir ievēlēti ANO Starptautisko tiesību komisijā un Starptautiskajā klimata padomē. Latvijas pārstāvji ir arī vairākās ANO struktūrās. Latvijas miera uzturētāji - bruņoto spēku pārstāvji - piedalās ANO misijā Libānā un ANO misijā Jeruzalemē. Vēstnieka ieskatā, Latvijas ieguldījums ANO ir atzīts, novērtēts un pamanāms.

Taujāts, kuros reģionos Latvija varētu gūt atbalstu un kuros reģionos līdz vēlēšanām būs vēl jāpiestrādā, Pildegovičs sacīja, ka Latvijas sadarbības vēsture ar Āfrikas kontinentu ir salīdzinoši nesena. Turklāt Latvijai ir tikai viena pārstāvniecība Āfrikas kontinentā un tā atrodas Kairā, Ēģiptē. Taču aizvadītos gados ir vērojama pozitīva tendence - šim kontinentam arvien vairāk pievēršas Latvijas eksperti, uzņēmēji un pētnieki. Tāpat, pēc vēstnieka paustā, Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību Latīņamerikā. Arī šo nišu Latvija pamazām cenšas aizpildīt. 

Pildegovičs uzsvēra, ka Latvija gatavojas ne tikai kampaņai, kas ir svarīgs posms, bet arī darbam ANO Drošības padomē. Latvija iecerējusi balstīties uz baltiešu kolēģu iestrādēm, tiek pētīta ar Skandināvijas un citu līdzīgi domājošu valstu pieredze. Vēstnieks akcentēja, ievēlēšanas gadījumā Latvija plāno ņemt vērā arī salīdzinoši nelielo valstu intereses, kā arī to valstu intereses, kuras būs balsojušas par Latviju.

Taujāts, vai Latvijai un Melnkalnei ir līdzīgas starta pozīcijas, vēstnieks norādīja, ka Latvijai ir lielāks stāžs ANO, jo Latvija kļuva par ANO dalībvalsti 1991.gada 17.septembrī, dažus mēnešus pirms Padomju Savienības sabrukuma. Pildegoviča ieskatā, 33 gadu laikā Latvija ir uzkrājusi bagātīgu pieredzi - Latvija ir prezidējusi vairākos starptautiskos līgumos, piemēram, Ieroču tirdzniecības līgumā. Tāpat Latvijai ir Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Padomes prezidentūras pieredze.

"Pret konkurenti - Melnkalni - mēs izturamies ar lielu cieņu. Mums ir ļoti labas divpusējās attiecības. Melnkalnei ir vairākas nozīmīgas prioritātes. Melnkalne veda iestāšanās sarunas par dalību ES. Tāpat tā risina reģionālus jautājumus Balkānos. Mēs esam gatavi cīņai un ceram, ka ANO dalībvalstu vairākums novērtēs Latvijas gatavību un briedumu," sacīja vēstnieks.

Runājot par to, kad īsti gaidāmas vēlēšanas, Pildegovičs teica, ka precīzs datums būs zināms 2025.gada sākumā. Vēsturiski vēlēšanas parasti notika oktobrī. ANO valstu grupa "Par atbildību, saskaņotību un atklātību" uzskata, ka procesam jābūt labi sagatavotam, caurspīdīgam. Pirms apmēram pieciem, sešiem gadiem tika panākts, ka vēlēšanas notiek jūnijā, lai ievēlētajām valstīm būtu vairāk laika iepazīties ar procedūrām, nokomplektēt savas komandas, veikt visus tehniskos sagatavošanās darbus.

Taujāts, ko praktiski nozīmēs Latvijas kampaņa, vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai tā ir iespēja nostiprināt vai izveidot no jauna attiecības ar daudzām pasaules valstīm. Tāpat tas nozīmē jaunu dialogu un jaunu impulsu starpvalstu attiecībās. Aizvadīto gadu laikā Latvija ir pabeigusi diplomātisko attiecību izveidošanu teju ar visām ANO dalībvalstīm. Palikusi tikai viena karaļvalsts - Butāna. Pēc Pildegoviča paustā, tā ir vienīgā ANO dalībvalsts, ar kuru Latvijai vēl nav finalizētas diplomātiskās attiecības.

Vēstnieks atzīmēja, ka līdz 2025.gadam Ārlietu ministrija, Ministru kabinets, Saeima un nozaru ministrijas aktivizēs diplomātisko dialogu ar ANO dalībvalstīm, meklējot saskarsmes punktus, jo starptautiskajās attiecībās svarīgi ir zināt gan savas prioritātes, gan arī zināt to, kas interesē partneriem,

"Kandidēšana uz ANO Drošības padomes vēlēšanām ir liels impuls mūsu ārlietu dienestam, lai nostiprinātu, izveidotu attiecības. Tās, protams, attiecas uz plašu jautājumu loku. Mēs runājam gan par divpusējām attiecībām, gan par politiskām un ekonomiskām attiecībām. Mēs runājam arīdzan par savstarpējo atbalstu dažādās starptautiskās iniciatīvās," pauda Pildegovičs.

Viņš norādīja, ka, atskaitot Krieviju un valstis, kuras atbalstījušas Krievijas agresiju pret Ukrainu - Baltkrieviju, Ziemeļkoreju, Irānu un Sīriju, Latvija cenšas runāt ar "visu pasauli". Ar kandidēšanu vēlēšanās daudz vairāk diplomātu, valstsvīru un valstssievu, žurnālistu, uzņēmēju uzzina par Latviju, ko tā domā un ko tā vēlas aizstāvēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas