Runa ir par divu Krievijas ģenerāļu arestēšanu, kuru veica toreizējais Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs. Laikabiedri viņu atceras kā diezgan kareivīgu personu, tā reiz Ručs ieradies uz kādām sarunām, apsēdies, atvēris diplomātu, lai izņemtu dokumentus, bet no tā uz grīdas izkritusi granāta un ripojusi pa kabinetu… Ņemot vērā Ruča raksturu, nevar droši apgalvot, vai viņa rīcība konfliktā bija provokācija (varbūt provokācija tā bija no otras, Krievijas, puses, jo sekoja aizdomīgi ātra reakcija), katrā ziņā incidents noteikti neveicināja Latvijas un Krievijas sarunu par Krievijas armijas izvešanu labvēlīgāku iznākumu, lai gan ietekmēt ASV prezidenta Bila Klintona paredzēto vizīti Baltijā tas nespēja.
"Dodot rīkojumu aizturēt un nogādāt līdz Latvijas robežai divus Krievijas armijas ģenerāļus, Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs radījis saspīlējumu abu valstu attiecībās un satraukumu Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu delegācijās par sarunu turpmāko gaitu," 1994. gada 11. janvāra Dienas galveno ziņu sāka Jānis Kulmanis. "Ārlietu ministrs Georgs Andrejevs šovakar TV Panorāmā teica, ka šis starpgadījums varēja pat novest līdz bruņotam konfliktam starp Latviju un Krieviju.
Ručs presei savu rīcību pamato ar Vidzemes priekšpilsētas valdes 4. janvāra lēmumu, kurā noteikts sākt Krievijas armijas dzīvokļu saimniecības uzņēmumu pārņemšanu Krustabaznīcas ielā 9, 9a un Ilūkstes ielā 107. Kā informēja Ruča vietnieks Kārlis Lapiņš, jau 7. janvārī šos objektus municipālās policijas apsardzes dienests sācis apsargāt. Objektu pārņemšana paredzēta pirmdien, 10. janvārī, plkst. 8.45. (..) Uz objektu pārņemšanu negaidīti esot ieradušies arī ziemeļrietumu karaspēka grupas (ZRKG) trīs virsnieki, no kuriem divi (ZRKG virspavēlnieka Leonīda Majorova vietnieki – ģenerālmajors Nikolajs Tailokovs un ģenerālmajors Anatolijs Vodopjanovs), kā sacīja Ručs, sākuši draudēt, ka uzsūtīšot savus desantniekus, ja netikšot novākta pašvaldības norīkotā apsardze. Trešais virsnieks esot uzvedies mierīgi, bijis ar mieru turpināt sarunas par objektu pārņemšanu. Diviem agresīvajiem esot uzlikti rokudzelži, un viņi nogādāti līdz Latvijas robežai. Vienlaikus Ručs devis rīkojumu ar ieročiem pretoties jebkādām, arī Latvijas Republikas, drošības vienībām, ja tās mēģinātu aizturētos atbrīvot.
Uz notikušo asi reaģējis Majorovs, kas Valsts prezidentu brīdinājis – ja aizturētie ģenerāļi netiks atbrīvoti, Krievijas armija operatīvi iejauksies notikumu gaitā. Majorovs pavēstījis, ka Krievijas prezidents Jeļcins devis rīkojumu veikt enerģiskus pretpasākumus… Notu Latvijas valdībai iesniedzis Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs, jo šorīt, braucot uz vēstniecību, Ilūkstes ielas tuvumā viņš aizturēts un, neņemot vērā diplomāta neaizskaramību, pret viņu vērsti ieroču stobri. Ručs žurnālistiem atzina, ka Vidzemes priekšpilsētai nav bijušas tiesības šādi rīkoties. "Bet es baidījos par savu cilvēku dzīvību." Viņš vērtēja, ka šis incidents varbūt beidzot liks Latvijai pateikt skaidri un gaiši – Krievijas armijas izvešanai ir jāsastāda grafiks, jānorāda konkrēti termiņi katrai karaspēka daļai."
12. janvārī Diena jau ziņoja: Ručs atbrīvots no amata un pazudis. Tikmēr citi notikuma dalībnieki dalījās atmiņās. "Ģenerāļi apgalvoja, ka bruņotie ļaudis viņus grūstīja, rokudzelžus uzlika nepareizi, tā, ka tie sagādājuši sāpes, un draudēja bēgšanas gadījumā nošaut. Arī Tailokova šoferim esot pateikts, ka ģenerāļus vedot nošaut." 12. janvārī Ručs pats ieradies prokuratūrā. Žurnālistiem viņš paziņojis: "Es uzskatu, ka no kriminālās puses esmu pilnīgi nevainīgs, bet mans raksturs ir pārsteidzīgs, un, pildot savus dienesta pienākumus, esmu varbūt kaut ko pārkāpis kā ierēdnis." Tā ierēdnis gandrīz likvidēja Latvijas neatkarību.
Vēsture Dienā: Aizturētie ģenerāļi
Baltiešu snaiperes baltās zeķbiksēs ir Krievijas impēristu ne reizi vien piesaukts mīts tajās teritorijās, kurās impērijas agonija izpaužas asiņainā veidā, sākot ar Čečeniju un beidzot ar Luhansku Austrumukrainā. Pat šie mīta piesaucēji spiesti atzīt, ka dokumentālu pierādījumu par šādu "balto zeķbikšu" kaujinieču eksistenci viņiem neesot. Tā nu jaunajos laikos laikam drosmīgākais, ja vien attiecībā uz šo gadījumu var lietot šo vārdu, baltiešu "pretstāves akts" Krievijas militāristiem paliek 1994. gada 10. janvāra incidents Latvijā, kurš izraisīja paaugstinātas kaujas gatavības izsludināšanu Pleskavas gaisa desanta divīzijā un draudus Latvijas neatkarībai.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Royal
Adekvāta
UC