Pirmais Dienas Jaunais gads bija pirms 30 gadiem un sākās ar vēl lielāku neziņu par nākotni nekā tagad, pandēmijas laikā, kad vēl nezinām, cik labi un cik ilgi mūs sargās jaunās vakcīnas. 1991. gads, ja atceramies, sākās ar Preses nama ieņemšanu un drīz vien pārauga janvāra barikādēs. Bet kāds skats uz nākotni Dienā bija redzams piecus gadus vēlāk? Dažas līdzības ar šodienu redzamas.
Perevoščikovs brīdina
Pirmkārt jau 1996. gada pirmās Dienas – 2. janvāra numura – pirmās ziņas varonis ir Jurijs Perevoščikovs. Viņš Dienu informēja par janvārī un februārī gaidāmu gripas epidēmijas uzliesmojumu. "Līdz Ziemassvētkiem Latvijas lielākajās pilsētās bija reģistrēti 10 714 saslimšanas gadījumi ar akūtām respiratorām vīrusu infekcijām. No tiem gripas diagnoze uzstādīta 4586 gadījumos, un kopumā kopš oktobra saslimšana ar šīm slimībām pieaugusi četras reizes," teica Nacionālā vides veselības centra infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadītājs.
Pensija jānopelna
No 1996. gada 1. janvāra stājās spēkā likums par valsts pensijām un grozījumi likumā par sociālo nodokli. "Likums Par valsts pensijām paredz, ka katra cilvēka saņemamais valsts vecuma pensijas lielums būs tieši atkarīgs no darba mūžā iemaksātā sociālā nodokļa daudzuma un darba stāža," tajā pašā 1996. gada 2. janvāra Dienā rakstīja Anda Miķelsone. Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs uzsvēra: "Es gribu atgādināt visiem patlaban strādājošajiem, ka no 1996. gada viņi ir tie, kas nosaka savu sociālo garantiju lielumu. Valsts ir solījusi – mēs nodrošināsim jūsu iemaksu saglabāšanu, mēs nodrošināsim likumdošanas stabilitāti. Cilvēks ir tas, kas ar savu darbu nopelna savu pensiju, savu slimības un bezdarbnieka pabalstu."
Ar labu valdību nepietiek
Makarova atgādinājums saskanēja ar Ministru prezidenta Andra Šķēles Jaungada uzrunā teikto: "Ja kāds nemaksā nodokļus, pērk kontrabandas preces, brīvprātīgi atdod savu nopelnīto noziedzniekiem, krāpj valsti visos iespējamos veidos, viņš krāpj pats sevi. Tā var iegūt santīmus, bet tā tiek zaudēti gadi, kuros Latvijas valsts nespēs izķepuroties no krīzes. Es negribu mazināt to atbildību, kas gulstas uz valdības pleciem, taču vislabākā valdība ir bezspēcīga, ja tai trūkst sabiedrības uzticības un atbalsta."
Zagļus šauj
1996. gada sākumā netrūka arī nelaimes gadījumu un kriminālziņu. 1. janvārī ap plkst. 16.45 Rīgā uz Graudu ielas dzelzceļa pārbrauktuves elektriskais vilciens ietriecās uz pārbrauktuves neapdomīgi izbrauktajā vieglajā automašīnā Mitsubishi šofera pusē. Aptuveni 50 gadu vecais šoferis gāja bojā, triecienā ar galvu atsities auto pretējās durvīs. Mitsubishi pa sliedēm tika stumts vismaz 100 m un tā saplacināts, ka, lai dabūtu laukā šofera ķermeni, auto bija jāgriež.
Bet 30. decembrī ap plkst. 1.28 naktī sāka darboties veikala LX signalizācija Maskavas ielā 108/110. Apvienības Apsargs darbinieki, ieradušies notikuma vietā, konstatējuši ielaušanos un mēģinājuši zagļus aizturēt, bet noziedznieki pretojušies, nācās lietot šaujamieročus, un viens no zagļiem, apmēram 25 gadus vecs jaunietis, tika ievainots galvā un pa ceļam uz slimnīcu mira. Pārējiem zagļiem izdevies izbēgt.
1996. gada 4. janvāra Dienā Juris Tihonovs vēstīja, ka nav skaidrības par nāvinieku apžēlošanu. "Saeimas juridiskā komisija iesniegs grozījumus Kriminālkodeksā, kas svītrotu normu, kura paredz nāves soda aizstāšanu apžēlošanas kārtībā ar mūža ieslodzījumu. Valsts prezidenta kancelejā saņemti pieci uz nāvi notiesāto apžēlošanas lūgumi. Šo lūdzēju spriedumi stājušies spēkā līdz 1995. gada 1. novembrim, kad tika pieņemti grozījumi Kriminālkodeksā. Līdz tam nāvessods apžēlošanas kārtībā bija jāaizstāj ar brīvības atņemšanu uz 15–20 gadiem. Taču pieņemtie grozījumi paredz, ka nāvessods apžēlošanā aizstājams tikai ar mūža ieslodzījumu."
Gadumijas brīnums
Par brīnumu Jaungada naktī Dienas pielikums Izklaide TV 5. janvārī izvaicāja gleznotāju Anitu Melderi, dzejnieku Uldi Bērziņu un dzejnieci Annu Rancāni. Gleznotājai astroloģiskās kārtis rādījušas veiksmi radošajā dzīvē, dzejniekam lielākais brīnums bija daba šajā Jaungadā – "skaidras debesis, sniegs, sarma, sals. Mazs, augošs, agresīvs, dejojošs mēnestiņš. Jau rīt manā mājā ienāks tehnikas brīnums – dators, un es varēšu tajā ierakstīt savus tulkojumus." Savukārt Anna Rancāne Jaungada naktī pāris stundu, kamēr vīrs skatījās televizoru un bērni dauzījās, bija lasījusi Ārijas Elksnes un Amandas Aizpurietes dzejoļus. "Tas patiešām bija kā brīnums. Ikdienā par dzejoļiem, jāteic godīgi, es pat nedomāju. Elksnes izlasi pārlasīju ar baudu. Atkal jutos sievišķīga, vāja, dzejiska. Cita brīnuma nebija. Nakts Latgalē bija rāma, dziļa un salta – mīnus 28 grādi…"