Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Latvijas muitu veidoja un tajā strādāja drosmīgi ļaudis

Vēsture Dienā: Kā rūdījās muita

Šodien mēs ikdienā par muitu neko daudz nedomājam, dažs labs šīs struktūras eksistenci atceras tikai tad, ja izlasa tādas ziņas kā, piemēram, par vecākā muitas uzrauga Vladimira Vinokurova apbrīnojamo veiksmi azartspēlēs – algā 2017. gadā saņēmis 13 236 eiro un vēl 1123 eiro saņēmis kā pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, azartspēlēs viņš, kā liecina valsts amatpersonas deklarācija, laimējis 52 200 eiro. Tā kā līdzīga veiksme Vinokurovam smaidījusi arī iepriekšējos gadus (2014. gadā Vinokurovs azartspēlēs laimējis 157 571 eiro, 2015. gadā – 187 196 eiro un 2016. gadā – 238 628 eiro), nav nekāds brīnums, ka skauģi un neveiksminieki nevar mierīgi nosēdēt, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde pat ierosinājusi kriminālprocesu pret Vladimiru Vinokurovu.

Skaudības pamatā droši vien ir nespēja saprast, kā cilvēks ar tādu vidusmēra aldziņu nebaidās riskēt, jo pat tas, kurš nav spēlējis azartspēles, nojauš – lai lielu naudu vinnētu, jāriskē ar lielām summām. 

Te nu jāatgādina, ka Latvijas muitu veidoja un pirmajos gados tajā strādāja drosmīgi ļaudis. 1990. un 1991. gadā gadā, kamēr Latvijā un pārējās Baltijas valstīs pastāvēja reāla divvaldība, darbs muitā nozīmēja reālu risku tikt piekautam vai pat zaudēt dzīvību. OMON bieži demolēja muitas punktus, bet 1991. gada 31. jūlijā Medininku robežkontroles punktā septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki tika nošauti. 

1991. gada pavasarī OMON Latvijā jau (vai vēl) plosījās pilnā sparā. OMON dedzina, Ņevzorovs filmē – ziņoja 1991. gada 25. maija Diena. 23. maija naktī no pulksten 2.40 līdz 9.00 Latvijā dislocētā PSRS iekšlietu karaspēka OMON vienības kaujinieki bija uzbrukuši pieciem Latvijas Republikas muitas posteņiem.

"2.40 noticis uzbrukums Vītiņu muitas postenim Dobeles rajonā," rakstīja Kārlis Seržants. "Tur esošie muitas darbinieki piekauti, trīs no viņiem piesieti pie barjeras. Dienas korespondente Dace Zvirbule ziņo, ka uzbrucēji piespieduši muitniekus uzrakstīt iesniegumu LPSR prokuroram, ka viņi atņemot iestādēm un iedzīvotājiem mantas. Uzbrukumā piedalījušies 10 vai 12 omonieši pilnā kaujas apbruņojumā. Muitas ēka nodedzināta.

Tajā pašā dienā noticis uzbrukums arī Skaistkalnes muitas postenim. Šeit uzbrucēji bija ieradušies ar smago automašīnu. Acīmredzot tam bija savs nolūks, jo pirms posteņa aizdedzināšanas tika nolaupītas visas muitnieku konfiscētās mantas. [..] Tika nodedzināts arī Lietuvas Republikas muitas punkts. 5.40 apmēram trīsdesmit kaujinieki uzbrukuši muitas postenim Krāslavas rajona Pātarniekos. No Krāslavas milicijas automašīnas nolaupīta rācija, milicijas darbinieki piekauti, automašīnām pārdurtas riepas. Pēc tam muitas vagoniņš tika apliets ar benzīnu un aizdedzināts. Visu notiekošo ar videokameru filmēja Ļeņingradas TV žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs, kurš ieradās kopā ar uzbrucējiem."

Ņevzorovs filmēja arī uzbrukumu Daugavpils rajona Smilino muitas postenim. Visos uzbrukumos kopā tika piekauti apmēram piecdesmit muitnieki un vairāki milicijas darbinieki. Pavēli šādai OMON darbībai varēja dot tikai PSRS IeM pārstāvis Baltijā pulkvedis Gončarenko pēc pavēles saņemšanas no Maskavas. 

Latvijas Augstākās padomes (AP) Prezidijs izteica protestu PSRS valdībai. "Ja kāds domā, ka šādā veidā tiek realizēta divvaldība, tad es izsaku cerību, ka šādas akcijas beigsies ar kaunu un negodu," Dienas žurnālistei Līgai Krapānei atzina AP priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Savukārt Diena savā komentārā konstatēja, ka "pēc ieilguša klusuma perioda Latvijā atsāktas vardarbīgas akcijas. Neatkarīgi no tā, vai apstiprināsies versija par Maskavas grupējumu savstarpējo attiecību kārtošanu uz Baltijas rēķina vai versija par PSRS vadītāju vienoto impērisko nostāju Baltijas jautājumā, šai politikai ir un būs viens apzīmējums: noziedzīga". 

1. jūnija Dienas komentārā Helga Balode par situāciju secināja: "Kaut arī nav viegli atzīt, šī ir tā reize, kad jāsaka: viss ir likumsakarīgi, notiek tas, kas nevarēja nenotikt. Jau no sākta gala muita bija visai nosacīta: tehniski vāji nodrošināti (vai nu vēl par bruņojumu domāt), slikti atalgoti un slikti apģērbti muitnieki tika palaisti sargāt Latvijas Republikas robežas. Bez likuma vairoga."

Tādos apstākļos rūdījās Latvijas muitnieki. Tikmēr Ņevzorovs jau labi sen mainījis savu pozīciju un no Krievijas impērijas kareivja pārtapis tās nesaudzīgā kritiķī. Ja viņš zinātu, ka Baltijas muitnieku pusē būs gan taisnība, gan veiksme, varbūt būtu attapies ātrāk.

Top komentāri

Aka vai vai aka
A
Bet es atbraucis no Zviedrihas trimdas tagad sastopu jenotu komunistu shēmotājus sēžam valdībā un apzogam tautu
ak vai
a
Nezinu, kā ar to veidotāju drosmi, bet vēl 1996, braucot mājās no ārzemēm, sastapu Rīgas lidostu pilnīgi bez muitas, ar latviešu bandītiem tās vietā, kuri iekasēja maksas savā kabatā pēc acumēra.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas