"Mums, žurnālistikas studentiem, kas universitātē mācījās 80. gadu beigās, bija divi populāri lektori – Vilnis Eihvalds un Ābrams Kļockins," – tā 1993. gada 27. marta SestDienas salona materiālu par literatūrzinātnieku Vilni Eihvaldu (04.04.1928.–06.07.1998.) brīdi pirms viņa 65 gadu jubilejas sāka Solvita Smiļģe.
Eihvalds bija pasniedzējs ar enciklopēdiskām zināšanām latviešu literatūrā un kultūrvēsturē, Latvijas Universitātē lasīja lekcijas literatūras teorijā un latviešu literatūras vēsturē kopš 1958. gada, bet filoloģijas zinātņu doktora grādu bija ieguvis tikai 1992. gadā. Skaidrodams tik vēlīnu kāpienu pa karjeras kāpnēm, Eihvalds Smiļģei stāstīja, ka aspirantūrā latviešu literatūras katedrā viņam Staļina laikā tikusi ieplānota disertācijas tēma Majakovskis un latviešu dzeja. Agrīnais, futūristiskais Majakovskis ir lielisks, secina Eihvalds: "Brīnišķīgi, kaut no viena otra Eiropas un Amerikas dzejnieka pašpikoti salīdzinājumi, metaforas. Beigu beigās te, Rīgā, starp latviešiem gan Majakovski, gan citus krievu "sudraba laikmeta" dzejniekus zināju vislabāk. Bet kur atrast Majakovska līdziniekus latviešu dzejā? Tā pagāja gadi, nomira Staļins, Hruščova laikā oficiālā literārā gaume mainījās, un Majakovskis vairs nebija tik aktuāls. Taču disertāciju tik un tā vajadzēja.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!