Salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 280 miljoniem eiro jeb 4%, ko galvenokārt nodrošināja darbaspēka nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos iekasētas 2,58 miljardu eiro apmērā, kas ir par 241,35 miljoniem eiro jeb 10,3% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi salīdzināmajos periodos palielinājušies par 128,75 miljoniem eiro jeb 10,4%, sasniedzot 1,362 miljardus eiro. Ieņēmumu pieaugumu VID skaidro ar nodarbināto skaita palielināšanos un bezdarba līmeņa samazināšanos, kā arī ar darba ienākumu pieaugumu. VID uzsver, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu sekmē arī uzņēmumu peļņas, kas radusies līdz 2017.gada beigām, sadale fiziskām personām, jo vēl šogad par to maksājams tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Nozaru griezumā, salīdzinot šī gada deviņu mēnešu ieņēmumus ar attiecīgo periodu pērn, lielākais darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums ir apstrādes rūpniecības nozarē - par 60,4 miljoniem eiro jeb 14,1%. VID atzīmē, ka nodokļu reformas rezultātā palielinājušās arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas. 2019.gada deviņos mēnešos atmaksāti 152,93 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, ir par 15,61 miljoniem eiro jeb 11,4% vairāk.
Ievērojama 2019.gada deviņu mēnešu ieņēmumu plāna pārpilde ir darbaspēka nodokļiem un ieņēmumiem no dividendēm (ieņēmumiem no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), kas arī nodrošināja attiecīgā perioda kopējo ieņēmumu plāna pārpildi par 50 miljoniem eiro, skaidro VID.
Tā kā ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) tiek plānoti no aprīļa līdz augustam, tie ir pārsnieguši kā deviņu mēnešu, tā arī gada plānu par 28,63 miljoniem eiro jeb 13,7%. Tomēr, salīdzinot ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tie ir samazinājušies par 3,79 miljoniem eiro jeb 1,6%.
Lai arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2019.gada deviņos mēnešos no plāna izpildes atpaliek par 8,87 miljoniem eiro jeb 0,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, tie ir palielinājušies par 138,04 miljoniem eiro jeb 7,7%, sasniedzot 1,931 miljardu eiro. Lielāko daļu jeb 61,1% nodokļa ieņēmumu nodrošinājuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozares nodokļu maksātāji, turklāt šajā nozarē vērojams arī lielākais nodokļa ieņēmumu pieaugums - par 76,87 miljoniem eiro jeb 7%.
Līdz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna izpildei pietrūka 124,53 miljoni eiro jeb 85,9%, ko VID skaidro ar nodokļa maksāšanas kārtības maiņu - nodokļa piemērošana pārcelta no peļņas gūšanas uz peļņas sadales brīdi. Tā rezultātā iemaksas veiktas 131,31 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, ir par 210,92 miljoniem eiro jeb 2,6 reizes mazāk, tomēr būtisks ieņēmumu plāna neizpildes iemesls ir straujais atmaksu pieaugums.
Tā kā pagājušā gada pirmajā pusgadā, atbilstoši izmaiņām likumdošanā, veiktie avansa maksājumi būtiski pārsniedza aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, veidojot apjomīgu pārmaksu, ko nebija iespējams atgūt 2018.gadā, tie pēc nodokļu maksātāju pieprasījuma tiek atmaksāti šogad, skaidro VID. Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodoklis atmaksāts 110,84 miljonu eiro apmērā, kas ir par 58,66 miljoniem eiro jeb divas reizes vairāk nekā deviņos mēnešos pērn.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada deviņos mēnešos ir 805,87 miljoni eiro. Lai gan, salīdzinot ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tie ir palielinājušies par 35,35 miljoniem eiro jeb 4,6%, līdz plāna izpildei pietrūka 27,88 miljoni eiro jeb 3,3%. To galvenokārt ietekmēja neplānoti zemie ieņēmumi par naftas produktiem.
VID atzīmē, ka atbilstoši patēriņa izmaiņām nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem plāns 2019.gadā izpildīts tikai vienā mēnesī, kad tika atmaksāts apjomīgs parāds. No 2019.gada deviņu mēnešu plāna būtiski atpaliek arī ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem - līdz plāna izpildei pietrūka 11,13 miljoni eiro jeb 6,8%. Tas galvenokārt skaidrojams ar brīvam apgrozījumam izlaisto stipro alkoholisko dzērienu apjoma samazināšanos salīdzināmajos periodos, ņemot vērā, ka tieši šim alkohola veidam ir augstākā nodokļa likme, kā rezultātā tie nodrošina lielāko daļu ieņēmumu šajā preču grupā.
bonifācijs