"Civillikuma 1415.pantā ir noteikts, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Rīcība, iegādājoties būtisku daļu Dziesmu un deju svētku biļešu ar mērķi tās pārdot par cenu, kas ievērojami pārsniedz Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.114 noteikto cenu, ierobežo Dziesmu un deju svētku pieejamību sabiedrībai (liela sabiedrības daļa nevar atļauties pirkt biļetes par šādu cenu) un kavē īstenot Dziesmu un deju svētu likuma un Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.114 mērķi. Šāda rīcība, mūsuprāt ir neatļauta un vērsta uz to, lai apietu likumu un labus tikumus (rīcība ir pretrunā ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem par godīgu rīcību, taisnīgumu, morāli, neatbilst morāles pamatprincipiem.)," skaidroja VID speciālisti.
VID: Tirgojot Dziesmu svētku biļetes par dārgāku cenu, ir pārkāpts Civillikums
VID, kā jau minēts, atzina, ka normatīvie akti neierobežo personu tiesības vienoties par pirkuma cenu. Tajā pašā laikā VID amatpersonas uzskata, ka gadījumā ar Dziesmu svētku noslēguma koncerta biļešu tirgošanu par dārgāku cenu nekā tās iegādātas, ir pārkāpts Civillikuma 1415.pants.
Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošos normatīvajos aktos ietvertie nosacījumi nenosaka kārtību, kādā tiek slēgti civiltiesiskie darījumi, tostarp neierobežo personu tiesības vienoties par pirkuma cenu, portālam Diena.lv skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļā, atbildot uz jautājumu, vai kāds likuma pants tiek pārkāpts, ja privātpersona sev piederošu mantu, konkrētajā gadījumā Dziesmu svētku biļetes, pārdod par dārgāku cenu nekā tā iegādāta.
Jau vēstīts, ka VID ir paziņojis, ka biļešu pārdošana uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu par dārgāku cenu nekā tās iegādātas, ir nelikumīga.
VID savā skaidrojumā gan runā par būtiskas daļas Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi ar mērķi tās pārdot dārgāk, taču tā kā viens cilvēks varēja iegādāties ne vairāk kā 8 biļetes uz vienu pasākumu, ir apšaubāms, vai tā ir būtiska biļešu daļa.
"Attiecībā uz Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību jāņem vērā, ka privātpersonai, lai tā varētu ar to nodarboties, ir jāpiedalās iepirkuma procedūrā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, kas, savukārt, ir iespējams tikai tad, ja privātpersona ir reģistrēta komercreģistrā. Ņemot vērā minēto, saimnieciskā darbība, ja tā iecerēta, iegādājoties XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu biļetes par lētāku cenu un pārdodot tās par dārgāku, nav pieļaujama", norādīja VID speciālisti.
Diemžēl VID speciālisti neatbildēja uz jautājumu, cik biļešu iegāde ar mērķi tās pārdot dārgāk, ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Tā kā viens pircējs varēja iegādāties ne vairāk kā 8 biļetes, tad ir jautājums, vai šāda apjoma biļešu iegāde ar mērķi tās pārdot dārgāk, ir uzskatāma par saimniecisko darbību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.