Patlaban reģionālajās slimnīcu uzņemšanas nodaļās visu laiku, tajā skaitā naktī, pieejamiem jābūt septiņiem ārstiem, savukārt lokālajās slimnīcās – trijiem. Papildu tam pacientus uzņem arī māsas un to palīgi. Tomēr ne vienmēr tik daudz medicīnas darbinieku ir nepieciešams. Kā Dienai skaidro NVD pārstāve Māra Āboliņa, dienests šobrīd ir veicis veselības aprūpes pakalpojumu analīzi par uzņemšanas nodaļu un steidzamās medicīniskās palīdzības punktu sniegtajiem pakalpojumiem 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusgadā. Tā skaidri parāda – ir iestādes, kur diennaktī ir ļoti maz pacientu, salīdzinot ar dežurējošā personāla skaitu, turpretī lielās slimnīcas cīnās ar pārslodzi uzņemšanas nodaļās un pacientiem nākas gaidīt garās rindās. Tāpēc, lai valstī izlīdzinātu ārstu slodzes atbilstoši pacientu plūsmai, sagatavoti aprēķini un ierosinājumi personāla slodžu pārdalei. To iespējams izdarīt, samazinot atvēlēto finansējumu vieniem, bet iedodot vairāk citiem.
Nevarēs nodrošināt darbu
Lai gan veikti pat konkrēti aprēķini, pašās slimnīcās uzskata, ka tiem nav pamata. Realitātē tas nozīmētu, ka uzņemšanas nodaļas ārpus Rīgas nevarētu normāli funkcionēt. Kā Dienai skaidro Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, lai slimnīca spētu uzturēt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas funkcijas, tajā jābūt pieejamam dežurējošajam ārstam, anesteziologam un ķirurgam vai traumatologam. Savukārt, ja dežurējošo ārstu skaitu samazina, tad nav skaidrs, bez kura speciālista var iztikt. Ja tas būtu, piemēram, traumatologs, tas nozīmētu, ka pacientus ar lūzumiem slimnīca vairs uzņemt nevarētu. Tie būtu jāved uz Ventspili vai Liepāju, bet tas nav risinājums. Turklāt tas, ka Kuldīgas slimnīcas noslogojums ir mazāks nekā Rīgā, automātiski nenozīmē, ka var samazināt ārstu skaitu. Līdzīgi kā ar ugunsdzēsējiem – neliels ugunsgrēku skaits nenozīmē, ka var iztikt bez kāda no ugunsdzēsēju komandas.
Visu Annas Strapcānes rakstu Vieniem atņemt, otriem iedot lasiet trešdienas, 25. novembra laikrakstā Diena!