Viens sociālais darbinieks strādā pat ar 50 augsta sociālā riska ģimenēm

Gadījums Rīgā, Juglā, kur janvāra beigās tika atrasts miris zīdainis, kam 12 stundu laikā vecāki nebija pievērsuši uzmanību, ir viens no iemesliem, kāpēc diskusijā iesaistījies arī Rīgas domes Labklājības departaments. Pērn 9605 gadījumos Rīgas Sociālais dienests strādājis ar ģimenēm, no kurām gandrīz 200 bijušas krīzes situācijas. Lielākās problēmas pilngadīgajiem iedzīvotājiem jau vairākus gadus ir sociālo prasmju trūkums, konflikti, atkarības un nodarbinātības problēmas, kā arī vardarbība. Savukārt attiecībā uz bērniem galvenās problēmas ģimenēs ir vardarbība, aprūpes trūkums, konflikti un izglītības un veselības problēmas. 

Viena no galvenajām problēmām, ko uzsvēra Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas nacionālā direktore Ilze Paleja, ir sociālo darbinieku noslogojums. Uz 1000 iedzīvotāju Latvijā būtu jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, tomēr Latvijā tā nav – atsevišķās pašvaldībās viens sociālais darbinieks strādā pat ar 50 lietām. Viens cilvēks šo darba apjomu kvalitatīvi nespēj veikt, pamanot visus riskus.

Piemēram, Lietuvā likumdošanā bijusi norma, ka uz vienu darbinieku drīkst būt ne vairāk par 20 augsta sociālā riska ģimenēm, bet pēc vairākām krīzes situācijām šis skaits uz pusi samazināts. Pēc Palejas domām, jārunā arī par kolektīvo atbildību: "Nevar būt tā, ka tikai sociālais dienests vai sociālais darbinieks ir atbildīgs par to, kas ir noticis ar ģimeni. Ja mēs nokļūstam slimnīcā, tad arī viens konkrēts ārsts nav atbildīgs par to, ka mēs esam saslimuši." Arī Valsts policijas pārstāve Vineta Pavlovska norāda uz nepieciešamību visiem iesaistīties. Par riskiem policija vai sociālais dienests jāinformē arī ārstam un izglītības iestādei, piemēram, redzot, ka bērns ir nomākts, uz ķermeņa ir zilumi un citas pazīmes, ka kaut kas nav kārtībā.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 7.februāra, numurā!