Eksprezidente uz Spāniju devusies pēc Eiropas nozīmīgāko universitāšu asociācijas "Europaeum" asociācijas ielūguma, lai uzstātos ar atklāšanas lekciju starptautiskā konferencē un vasaras skolā Futures of Europe: which way towards 2030?.
V.Vīķes-Freibergas lekcijas un diskusijas temats bija par ES izaicinājumiem 21.gadsimtā.
Vīķe-Freiberga novērtēja ES pirmsākumos likto Māstrihtas vienošanos, ģeniālo domu radīt zināmu līdzatkarību, lidznepieciešamību valstīm vienai no otras dabas un citu resursu nozarē. Vīķe-Freiberga pieminēja nozīmīgā pavērsiena punkta - Berlīnes mūra krišanas - radīto lielo optimismu eiropiešos, kā arī to, ka valstis pamazām pamanīja ES pievilcību un pievienojās tai.
"Bet gan toreiz, gan tagad aktuāla ir dilemma, cik daudz mēs deleģējam ES un ko no tās iegūstam," norādīja V. Vīķe-Freiberga.
Komunistu sistēma sabruka un ES izdarīja vispareizāko lēmumu, paplašinoties, kļūstot gan par tirgus, gan ekonomisko gigantu, lielāku, nekā jelkad bijusi, tostarp cilvēkresursu ziņā, atzina eksprezidente. Tagad ES jākļūst arī par politisku milzi ar vienotu ārpolitiku. Krīze parādīja, ka ES atsevišķām valstīm jāmaina ierastā ērta poza un ES jākļūst vienotākai un efektīvāk, pilnvērtīgāk jāsadarbojas, teica eksprezidene.
"Diemžēl ES fondu sadalījums vēl joprojām ir kliedzoši nevienlīdzīgs, nacionālo interešu, kompāniju protekcionisms, bet es, būdama humāniste un cilvēks, kurš tic ES idejai, ticu, ka fundamentālas vērtības, kas radušās vēstures gaitā uz Eiropas zemes, jāaizsargā un jāievieš katrā dzīves jomā, un, ja mēs pie šīs domas turēsimies, kas ir daļēji atkarīgs no mums katra, mūs sagaida intelektuāla, garīga un ekonomiska ES izaugsme," atzina V. Vīķe-Freiberga.