"Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šī brīža situācijā nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa ekonomiskās krīzes pārvarēšanas instrumentiem. Jau šodien ir jādomā par visaptverošiem risinājumiem, kā atgūt ekonomikas izaugsmi un kā izmantot iespējas jaunajā pasaules ekonomikā. Vienlaikus ir jābūt gataviem, ka ārkārtējā situācija kļūs par ikdienu, un arī Latvijas uzņēmējiem būs jāpielāgojas apstākļiem. Tāpēc ir jāmodulē vairāki attīstības scenāriji un jāpiemeklē labākie ekonomikas veicināšanas instrumenti," norāda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrs uzskata, ka krīzes pārvarēšanai nepieciešams daudzveidīgs atbalsta instrumentu kopums ekonomikas stabilizēšanai, mobilizējot esošos ES fondu un budžeta līdzekļus, pilnveidojot esošās programmas, kā arī izveidojot jaunus pasākumus šādās prioritārās jomās: atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem, atjaunojot pozīcijas ārējos tirgos; atbalsts inovācijai un jaunu produktu izstrādei; atbalsts apmācībām un kvalifikācijas celšanai; atbalsts jaunu darbavietu radīšanai.
Vitenbergs piekrīt arī uzņēmēja un ekonomista Jāņa Ošleja vīzijai, ka šobrīd izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību. Ministrs ir uzaicinājis Ošleju pievienoties Latvijas pēckrīzes ekonomiskās izaugsmes plāna izstrādes darba grupā, kurā kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām uzņēmēju organizācijām tiek diskutēts par konkrētu rīcības plānu un atbalsta instrumentiem, kas visefektīvāk sniegtu risinājumus tautsaimniecības izaicinājumiem.
Vidēji dienā mirst 82 cilvēki
solon
Soros