Valsts kontrole arī pašlaik strādā, lai izvērtu piemaksas, kas valsts pakļautībā strādājošajās iestādēs tiek izmaksātas darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, bieži, noformējot piemaksas, tiek vērtētas darbinieku rakstura īpašības. VK par piemēru nosauc kādas iestādes skaidrojumu "izpilda darbu pirms noteiktā termiņa, atbildīgi izturas pret resursiem". Bieži piemaksas tiek veiktas par darbu, kas atbilst personas tiešajiem darba uzdevumiem. Piemaksu piešķiršana pamatojuma anketās darbinieki uzteikti par centīgumu, termiņu nekavēšanu un "prasmēm darbā ar datoru".
“Piemaksu piešķiršanas process par personisko darba ieguldījumu vai kvalitāti daudzās iestādēs ir formāls un nerada pārliecību, ka izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķa sasniegšanā. Ir arī gadījumi, kad šīs piemaksas tikušas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei,” norādīja Krūmiņa. Gada nogales drudzis jeb vēlme gada nogalē piemaksu veidā maksimāli izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus atsevišķās iestādēs ir konstatēts arī 2016. gada nogalē. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) 54 % no 2016. gadā izmaksātās piemaksas kopsummas ir izmaksāti gada pēdējā ceturksnī.
Kā vēsta aģentūra LETA, Valsts kontrole aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras Darba drošības un vides veselības institūts rīcību, veicot samaksu par nesaņemtiem pakalpojumiem, kā arī izvērtēt prēmiju un piemaksu piešķiršanas kārtību Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Izglītības un zinātnes ministrijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē Naukšēni un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
VK sagatavojusi 110 ieteikumus par klasiskiem uzskaites jautājumiem un atbilstības pārbaudēs konstatēto, savukārt par pieciem pārkāpumiem informēta prokuratūra gadījumos, kad pretlikumīgi izmaksātas kompensācijas par darbiem, kas nav veikti - 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem.
Divos gadījumos - Izglītības un zinātnes ministrija un VARAM nav risinājušas problēmas, kuras revidentu uzmanību bija piesaistījušas jau agrāk. Lai gan problēmas ir novēršamas, ieteikumu ieviešanas process ir ievilcies. Iebilde ir sniegta arī Aizsardzības ministrijai, jo tās pakļautības iestāde nespēj nodrošināt tādu uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par tās ieņēmumiem un izdevumiem.
Iebildes sniegtas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), jo biroja iekšējās kontroles vide nav iekārtota tā, lai varētu pārbaudīt, vai visi uzskaitē esošie pamatlīdzekļi eksistē dabā un gada pārskatā nav nepieciešamas korekcijas.
Vairākās institūcijās konstatētas vairākas problēmas, kas saistītas ar uzskaiti, iepirkumiem, dienesta transporta izmantošanu un avansu maksājumiem gada beigās. Kā norādīja Krūmiņa, jautājumi tiek aktualizēti katru gadu, bet problēmu risināšana ir "formāla".
“Lai arī finanšu uzskaite nereti asociējas tikai ar grāmatvediskām formalitātēm, tomēr tai ir būtiska nozīme, lai iestāde spētu likumīgi un jēgpilni pārvaldīt tai uzticētos resursus – vai tās būtu dabas bagātības, īpašumi vai naudas līdzekļi. Nevaram cerēt, ka īpašums, manta vai nauda tiks pārvaldīti labi, ja iestāde nezina, kas tai vispār pieder. Nepareizi uzskaitīti naudas līdzekļi neļauj iestādes vadībai objektīvi novērtēt, vai iestādes sniegtie pakalpojumi ir rentabli vai zaudējumus nesoši, vai iestāde veic savus pienākumus efektīvi, vai tomēr nē. Tāpēc Valsts kontrole ik gadu pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai uzskaite būtu precīza,” sacīja Krūmiņa.
Arī ar iepirkumiem ir problēmas - nav ievērotas likumā noteiktā prasības. Valsts kontrole, konstatējot neatbilstības, informē Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kas šos jautājumus izskata tālāk.
(pievienota 4.rindkopa)
opis
žiks
auditors