Revīzijā secināts, ka dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem - transporta līdzekļiem. Tikmēr citās pašvaldībās ģimenei nedrīkst piederēt pat automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.
Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās - Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novados.
Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.
Revidenti norāda, ka sociālās palīdzības politika valstī tiek veidota, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Piemēram, Valsts statistikas pārskatā 2013.gadā ir neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 000 eiro apmērā.
Lai gan ir iespējams piešķirt maznodrošinātās ģimenes statusu, 37 pašvaldības Latvijā to nav ieviesušas. Pašvaldībās, kurās ir ieviests šāds statuss, ģimenēm ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni nav vienādu tiesību saņemt maznodrošinātā statusu.
Piemēram, ģimenei, kuras uzkrājumos ir gandrīz 50 000 eiro, ir piešķirts dzīvokļa pabalsts. Šāds pabalsts piešķirts ģimenei ar pieciem nekustamajiem īpašumiem un kādai ģimenei ar četriem nekustamajiem īpašumiem. Trūcīgās personas statuss piešķirts arī ģimenei, kurai pieder divas automašīnas un tā ir izsniegusi kādam aizdevumu 80 000 eiro apmērā, turklāt šai ģimenei arī pieder kapitāla daļas divos uzņēmumos.
Komentējot situāciju par sociālās palīdzības sniegšanu valstī, valsts kontroliere Elita Krūmiņa trešdien atzina, ka šajā jomā valda neizpratne un vispār valstī nepastāv vienota sociālās palīdzības sniegšanas politika. Patlaban sociālās palīdzības sniegšana maznodrošinātajām personām ir atkarīga no pašvaldību iespējām un izpratnes.