Ziņojumā teikts, ka deviņus gadus, no 2010.gada septembra līdz 2019.gada oktobrim, LDz pastāvēja Prezidentu padome - "struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību".
VK revidenti uzskata, ka kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir izmaksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību. Prezidentu padomes locekļiem nepamatoti izmaksāta atlīdzība 1,63 miljonu eiro apmērā, tai skaitā darba samaksa un kompensācijas, izbeidzot darba attiecības, tādējādi nav ievērota arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasība ar kapitālsabiedrības līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi.
Tāpat VK uzsver, ka "Satiksmes ministrijai ilgstoši ir bijusi atbalstoša attieksme pret valdes kompetenci dublējošās, mākslīgi radītās struktūrvienības pastāvēšanu valsts kapitālsabiedrībā". Turklāt VK norāda, ka ministrija ir virzījusi pat grozījumus tiesību normās, lai nodrošinātu Prezidentu padomes locekļiem darba samaksu par pienākumiem, par ko tie jau saņem atlīdzību.
Kā likumsakarīgu VK atzīst, ka ne LDz, ne kapitālsabiedrības padome vai Satiksmes ministrija kā kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs nevarēja iesniegt Prezidentu padomes pastāvēšanas lietderības izvērtējumu ne par Prezidentu padomes izveidošanu, ne par tās pastāvēšanu pēc Satversmes tiesas lēmuma 2012.gadā, kurā tika secināts, ka prezidenta un viceprezidenta pienākumi ietilpst LDz valdes locekļu pienākumos, par kuru veikšanu pieteikuma iesniedzēji saņem darba samaksu.
Vienlaikus VK uzsver, ka 2019.gada 17.oktobrī LDz valde ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība. Tāpat VK kā būtisku norādījusi satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) iniciatīvu šogad 20.janvārī vēršoties Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, pamatojoties uz kuru uzsākts kriminālprocess par LDz, iespējams, nelikumīgas struktūrvienības izveidošanu un uzņēmumam deviņu gadu laikā nodarītajiem zaudējumiem gandrīz miljona eiro apmērā.
Ziņojumā skaidrots, ka, lai arī kapitāla daļu turētājs vairākkārt akcionāru sapulcē uzdeva valdei sekot līdzi, lai vienotās atlīdzības apmērs nepārsniedz vienotās atlīdzības maksimālo apmēru, LDz valde, neveica attiecīgās izmaiņas ar sevi kā Prezidentu padomes locekļiem noslēgtajos darba līgumos, lai noteiktu atlīdzību atbilstoši regulējumam. Tā rezultātā valde ne tikai neizpildīja regulējumā noteikto, ignorējot kapitāla daļu turētāja rīkojumus, bet arī nodrošināja sev labākus nosacījumus darba tiesisko attiecību izbeigšanas procesā, jo, vienojoties par kompensāciju apmēru, aprēķini ir balstīti uz Prezidentu padomes locekļu darba līgumos norādīto darba samaksu.
Laika periodā no Prezidentu padomes izveidošanas 2010.gadā līdz tās darbības izbeigšanai 2019.gadā LDz noslēdza vienošanās ar četriem Prezidentu padomes locekļiem par profesionālās darbības ierobežojumu, kopā atlīdzībā izmaksājot 455 000 eiro. LDz, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar Prezidentu padomes locekļiem un izmaksājot atlīdzības par profesionālās darbības ierobežojumu, revidentiem neiesniedza dokumentus, kas apliecinātu gan noslēgto vienošanos pamatu, gan tajā iekļautos nosacījumus, tai skaitā izmaksātās atlīdzības apmēru.
Vienlaikus revidenti secinājuši, ka vienošanās par profesionālās darbības ierobežošanu tika noslēgtas, lai atrisinātu problēmsituācijas, kas radušās pēc valdes locekļa atsaukšanas no amata, bet pastāvot vēl spēkā esošam darba līgumam.
LETA jau ziņoja, ka pērn maijā Linkaits izteica neuzticību LDz tā brīža valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, kā arī diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšas, savukārt Stūrmanis amatu atstāja šī gada 7.aprīlī.
Bērziņa un Strakšas iesniegtās amatpersonu deklarācijas, atstājot amatu, liecina, ka Bērziņš varētu būt saņēmis kompensāciju aptuveni 250 000 eiro apmērā, bet Strakšas - apmēram 200 000 eiro apmērā.
Latvijas dzelzceļš ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna Latvijas dzelzceļš valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, LDZ Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums LDZ infrastruktūra, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums LDZ ritošā sastāva serviss, apsardzes uzņēmums LDZ apsardze, kā arī loģistikas uzņēmums LDZ loģistika.