Grozījumi likumā saistībā ar konstitucionālo iestāžu un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumiem tika pieņemti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu lietā, kas tika ierosināta pēc VK pieteikuma, taču iestāde uzskata, ka šis mērķis nav sasniegts, tādēļ atkārtoti vērsusies tiesā.
Sākotnēji Saeima grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību pieņēma šogad 26.maijā steidzamības kārtā. Pamatojoties uz VK, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumiem, toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers pieņemtos grozījumus nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Saeima 14.jūlijā grozījumus pieņēma redakcijā, kura ir identiska sākotnēji 26.maijā pieņemtajai, norādīja VK.
VK uzskata, ka pieņemtie grozījumi nenodrošina ST sprieduma izpildi, jo paredz formālu konstitucionālo iestāžu un Tiesībsarga biroja viedokļu fiksēšanu valdības protokolos, kad tiek izskatīti šo iestāžu budžeta pieprasījumi, un pieļauj tiešu un nesamērīgu izpildvaras ietekmi uz to darbības spēju un kapacitāti.
VK savu nostāju pamato ar to, ka izpildvarai nav tiesību lemt par konstitucionālo iestāžu un Tiesībsarga biroja darbības politiku un veicamajiem uzdevumiem. Līdz ar to Ministru kabinetam nav arī tiesību lemt par to darbībai pieļaujamo izdevumu apmēru un konceptuāli lēmumi par šo iestāžu finansējuma apmēru ir jāpieņem likumdevējam.
Jau vēstīts, ka pērn novembrī Satversmes tiesa atzina, ka konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja uzklausīšanas pienākums ir saistošs gan izpildvarai, proti, Ministru kabinetam, gan Saeimai.
Tiesa atzina apstrīdētās normas kopsakarā ar likumu par budžetu un finanšu vadību, ciktāl tajā nav noteiktas jau pieminēto institūciju tiesības tikt uzklausītām Ministru kabinetā jautājumos, kas skar to budžeta pieprasījumus, par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no 2011.gada 1.jūnija. Līdz ar to bija jāpieņem grozījumi likumā.