VM norāda - lai nodrošinātu situācijas monitoringu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, tai skaitā, rehabilitāciju pēc infekcijas izraisītajām sekām, gatavību ātri izvērst veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijiem, papildu šī gada otrajā pusgadā nepieciešami 21 338 854 eiro. Tai skaitā 1 326 689 eiro apmērā vakcinācijas pasākumus 2022.gada otrajam pusgadam plānots nodrošināt no jau piešķirtā finansējuma.
Līdz ar to, VM vērtējumā, nepieciešams papildu finansējums indikatīvi 20 012 165 eiro apmērā. Vienlaikus ministrija norāda, ka papildu finansējums būs nepieciešams pakalpojumiem, kuru īstenošana tiks veikta atbilstoši scenārijam, kāds attīstīsies un kas šobrīd nav prognozējams.
Šobrīd indikatīvi novērtēts, ka, attīstoties pirmajam scenārijam, papildus pamata pakalpojumu un gatavības nodrošināšanai būs nepieciešami vēl 45 004 379 eiro, otrajam scenārijam - vēl 75 594 510 eiro, bet trešajam - vēl 98 657 081 eiro.
VM lēš, ka, kļūstot par endēmisku infekciju, Covid-19 epidēmijas viļņi sagaidāmi vienu līdz divas reizes gadā un pat vieglākajos gadījumos sagaidāma veselības aprūpes sistēmas papildu noslodze, kas līdzīga vēl papildus vienai-divām gripas epidēmijām gadā, prasot atbilstošus papildu resursus, tāpat arī nepieciešami papildus resursi veselības aprūpes sistēmas gatavībai šādiem epidēmijas viļņiem.
Ministrija plāno Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanu segt no rezervētā finansējuma ietaupījuma 33,2 miljonu eiro apmērā, un, ņemot vērā faktisko līdzekļu izpildi, no 2022.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau piešķirtā finansējuma atlikumiem, atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai šī gada otrajā pusgadā. Savukārt nepieciešamības gadījumā VM pieprasīs papildu līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus 2023.gadā un turpmāk ik gadu būtu nepieciešami indikatīvi 48 260 060 eiro pamatpakalpojumu nodrošinājumam 12 mēnešu periodam, papildus 90 008 758 eiro pirmajam scenārijam, 137 466 321 eiro otrajam scenārijam un 183 591 462 eiro trešajam scenārijam.
Jau vēstīts, ka VM aicina valdību, vēl pirms Ministru kabinets devies vasaras atvaļinājumā, vienoties par tās izstrādāto plānu, kas ļautu kopīgi sagatavoties rudenī iespējamajai saslimstības ar Covid-19 izplatībai.
Vienlaikus Finanšu ministrija saredz, ka no iepriekš izlietotās naudas VM ir veidojušās iekšējās rezerves, līdz ar to jauns piešķīrums nav vajadzīgs, pauda FM parlamentārais sekretārs.
FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs minēja, ka no VM ir jūtams dedzīgums, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka ilgstoši un pelnīti, kā viņš norādīja, medicīnas darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas par darbu saistībā ar Covid-19, taču šobrīd, saslimstībai mazinoties, piemaksu vairs nav.
FM aicināja VM pārskatīt savas finanšu rezerves, un Zakatistovs minēja, ka VM pārstāvji ir sapratuši situāciju. VM informācija par iepriekšējiem izdevumiem bija jāsniedz līdz 11.jūlijam, tad FM varēs informāciju vēlreiz apskatīt un spriest par to. Politiķis pauda cerību, ka izdosies skatīt jautājumu nākamās ceturtdienas, 14.jūlija, Ministru kabineta sēdē.
LETA jau rakstīja, ka, gatavojoties nākamajam Covid-19 vilnim, Latvijā ir paredzēti vairāki scenāriji.
Viens no scenārijiem paredz, ka Covid-19 būs kā sezonāla infekcija, kā rezultātā gaidāma zema sabiedrība imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimstības gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.
Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits, ieskicēja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Arī šajā gadījumā nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits, sacīja VM speciāliste.
Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanas gadījumu skaits. Janka norādīja, ka pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus, jo slimnīcās paredzēto gultu skaits nevar pārsniegt 3300.