Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

VM līdz oktobrim sola skaidrību par izmaiņām slimnīcu pakalpojumu līmeņos

Darba grupa ir secinājusi, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nesniedz atsevišķus tajās paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc ar pašvaldībām un slimnīcām līdz rudenim tiks diskutēts par šo iestāžu profila maiņu, otrdien valdības sēdē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Plānots, ka līdz 1.oktobrim Veselības ministrija pieņems lēmumus par slimnīcu līmeņu maiņu, bet gada beigās Veselības ministrija iesniegs grozījumus normatīvajos aktos slimnīcu līmeņu reformas īstenošanai.

Pēc politiķes vārdiem, viens no reformas ieguvumiem būšot atbrīvošanās no "negatīvajiem stimuliem darba tirgū". Viņa skaidroja, ka pašreizējā cilvēkresursu trūkuma apstākļos mazākās reģionu slimnīcas ārstiem spējot piedāvāt mazāku noslogotību un lielāku samaksu par dežūrām, jo tās uz vienu pacientu tērē mazākus līdzekļus. Tādējādi veidojoties situācijas, kad ārstniecības personas tiek stimulētas strādāt vietās, kur pieprasījums pēc pakalpojuma ir mazāks.

"Manuprāt, šis ir gadījums, kad var teikt, ka skaitļi runā paši par sevi," pēc ziņojuma prezentēšanas valdības sēdē sacīja Viņķele.

Šobrīd darba grupas uzdevums ir veikt datu apkopojumu par katru slimnīcu un izvērtēt katras slimnīcas atbilstību noteiktam līmenim. Pamatojoties uz darba grupas priekšlikumiem, Veselības ministrija diskutēs ar noteiktām slimnīcām un iesaistītajām pašvaldībām par izmaiņām slimnīcu darbībā.

Pēc politiķes vārdiem, paredzams, ka ķirurģiskā profila pakalpojumi tiks koncentrēti slimnīcās, kurās ir atbilstošs personāls un tehniskais nodrošinājums, lai pacients varētu saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Iepriekš ministre bija solījusi, ka neviena slimnīca slēgta netikšot.

Ziņojumā, kurā apkopots Veselības inspekcijas slimnīcu pārbaudēs secinātais, norādīts, ka pastāv krasas atšķirības dažādu pakalpojumu pieprasījumā gan viena slimnīcu līmeņa apmēros, gan vairāku līmeņu kontekstā. Piemēram, raugoties uz slimnīcām ceturtajā līmenī, secināts, ka ķirurģisko operāciju skaits, kas neietver datus par dienas stacionāriem, viszemākā aktivitāte vērojama Jēkabpilī, kas veic 4,21 operāciju dienā, kamēr tā paša līmeņa Liepājas reģionālā slimnīca veic 15,6 operācijas.

Līdzīgas tendences iezīmējas arī otrā un trešā līmeņa slimnīcu kontekstā, kur Madonas slimnīca veic 6,15 operācijas dienā, kamēr Krāslavas slimnīca - vien 0,65.

Atbilstoši Latvijā noteiktajām prasībām ārstniecības iestādei būtu jāsniedz vismaz 500 dzemdību gadā. Patlaban piecas no astoņām pārskatā iekļautajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām neatbilst šim kritērijam.

Slimnīcas, kuras neatbilst, būtu Kuldīgas slimnīca, kur bijušas 489 dzemdības gadā, Ogres rajona slimnīca ar 465 dzemdībām gadā, Preiļu slimnīca - 358 dzemdības, Madona - 318 dzemdības, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība - 242 dzemdības gadā.

Lai nodrošinātu šo pakalpojumu, slimnīcai ir jāuztur 4,5 ginekologu, 4,5 neonatologu, 4,5 anesteziologu un cita atbalsta personāla dežūru maiņas mēnesī.

Tikmēr tā paša līmeņa ārstniecības iestāde - Jūrmalas slimnīca - nodrošina 1677 dzemdības gadā, kas ir vairāk nekā ceturtā līmeņa Vidzemes slimnīcā, kas nodrošina visvairāk dzemdības gadā, proti, 1122.

Tāpat VI pārbaudēs secināts, ka kopumā reģionālās slimnīcas neizpilda valsts pasūtījumu uz gultu noslodzi. Patlaban noteikts, ka vidējai gultu noslodzei ir jābūt 80%.

Piemēram, Kuldīgas slimnīcas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļās to vidējā noslodze ir vien 25%, bērnu nodaļās - 32%, dzemdību un ginekoloģijas nodaļās - 50%. Tikai terapijas nodaļā gultu noslogojums pārsniedz 80%. Kopumā šīs ārstniecības iestādes vidējā gultu noslogotība ir 68%.

"Otrajā un trešajā līmenī tieši terapija un aprūpe ir tās, kuras ir nepieciešamas, nevis lielā medicīna, ķirurģiskās operācijas un citas lietas," balstoties datiem par gultu noslogojumu secināja VI vadītāja Indra Dreika.

Pašreizējais līmeņu plānojums paredz, ka augstākā jeb piektā līmeņa slimnīcu vidū ir tā saucamās universitāšu slimnīcas, proti, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Ceturtajā līmenī jeb reģionālo slimnīcu sarakstā ietilpst - Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Trešajā līmeni tikmēr pieskatāmas Madonas, Jūrmalas, Kuldīgas un Ogres rajona slimnīcas, kā arī Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.

Otrā līmeņa slimnīcu vidū ir Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīcas, bet pirmā - Līvānu, Aizkraukles, Bauskas un Limbažu slimnīcas, kā arī Ludzas medicīnas centrs.

Jau ziņots, ka pērn tika aizsākta slimnīcu līmeņu reforma, kuras mērķis ir novest pie efektīvākas cilvēkresursu izmantošanas un pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Top komentāri

Jaunliepāja
J
Elementārs birokrātijas murgs! Es iesaku ka dzemdēt vajag tikai tajās slimnīcas kur skaits pārsniedz 2000. Ko, normāli . Kāda ekonomija. Vispār murgs! Par cilvēkiem nedomā vispār. Nauda,nauda ,nauda! Nav ceļu,nav autobusu ,nav medicīnas,nav veikalu ,nav bankomātu. Jūs gribat lai cilvēks tur dzīvo? Primārai slimnīcai ir jābūt 30 -40km apkārtnē. Tas ir skatoties no ceļu stāvokļa un iedzīvotāju blīvuma! Viss nāk un aiziet tālumā un sakās viss no gala! Kas ir jauns-tas ir labi aizmirsts vecais! Drīz dzemdēs lauku pirtiņās!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas