Parlamentā ceturtdien tiek skatīts opozīcijas deputātu pieteikums ministres demisijai.
Viņķele pauda, ka VM ir plāns par to, ka vismaz reģionālajās slimnīcās valstij būtu jākļūst par akcionāru. Patlaban šāda kārtība nepastāv.
Reaģējot uz deputāta Alda Gobzema pausto kritiku par veselības ministres lēmumiem un problēmām veselības aprūpes nozarē, Viņķele atgādina OECD vērtējumu veselības aprūpes sistēmai Latvijā. OECD vēl 2016.gadā norādīja, ka sistēma nodrošina efektīvu un pietiekami kvalitatīvu aprūpi apstākļos, kur pieejamais finansējums ir mazāks nekā citās dalībvalstīs.
"Respektīvi, ar nelielu naudas daudzumu un pateicoties veselības darbinieku profesionalitātei, pacienti var saņemt labu veselības aprūpi," secināja politiķe.
Viņa atzina, ka, dzīšanās pēc unikāliem problēmu risinājumiem veselības aprūpē ne vienmēr nes rezultātu, tāpēc politiķi raugās uz tādiem risinājumiem, kas veiksmīgi darbojas citviet.
Viņķele pastāstīja, ka, lai pārbaudītu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, katru nedēļu notiek iepriekš nepieteiktas pārbaudes slimnīcās, lai pārliecinātos, ka diennakts ķirurgi tur tiešām dežurē. "Daļā slimnīcu nav kārtības," secināja politiķe.
"Vienā no reģionu slimnīcām konstatēts, ka ķirurgs slimnīcā ir, bet viņš ir jāpagaida, jo māsiņai viņš ir jāpamodina, jo ķirurgs guļ, tā kā nav pacientu un šī ir septītā viņa dežūras diena," pastāstīja ministre.
Viņa akcentēja, ka veselības aprūpes sistēmas reformu mērķis ir pacientu drošība, strādājot pie jaunu un kvalitatīvu pakalpojumu izveidi.
Viņķele solīja, ka slimnīcu skaits reformas rezultātā Latvijā būtiski nemainīsies, bet tās pārveidosies. "Ja kāds jums mēģina teikt, ka valdība mēģinās likvidēt slimnīcas, tad tā nav taisnība," teica politiķe.
Valdība un VM patlaban virzās uz tādu modeli, kur veselības aprūpes pamatpakalpojumi būs pieejami netālu no dzīvesvietas, savukārt specifiski un nopietni veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami reģionālajās un universitātes slimnīcās, skaidroja Viņķele, piebilstot, ka tiekot domāts arī par to, kā nodrošināt efektīvu pacientu transportēšanu uz slimnīcām.
Viņķele pateicās mediķiem, kuru konstruktīvā kritika nodrošina risinājumu pilnveidi.
"Mēs esam brīdī, kad mums uz galda ir kartītes ar burtiem, kas veido vārdu "bedre", bet uzdevums ir no burtiem salikt vārdu "laime". No bedres laimi nesalikti, bet no bedres var izrāpties, to darot kopīgiem spēkiem," uzskata politiķe.
Kā ziņots, šodien pie Saeimas notikusi veselības aprūpes darbinieku protesta akcija. Akcija rīkota, jo Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi.