"Visā valstī tomēr nav vienādi laikapstākļi. Piemēram, vakar Austrumlatgales virsmežniecības teritorijā dega liela zaru kaudze un novadā spīdēja saule. Patlaban vēl nevar prognozēt, kad tiks izsludināts ugunsnedrošā perioda beigu datums, tas būs atkarīgs no turpmākajiem laikapstākļiem," sacīja Šulce.
Viņa arī norādīja, ka pērn VMD vēl oktobrī dzēsis vairāk nekā 40 meža ugunsgrēkus, savukārt septembrī mežos bijušas 25 ugunsnelaimes.
Saskaņā ar operatīvo informāciju VMD līdz šā gada 17.augustam ir dzēsis 587 meža ugunsgrēkus, kur kopējā uguns skartā meža zemes platība ir 308,3 hektāri.
Kā ziņots, ugunsnedrošais periods tika noteikts 2.maijā un parasti ilgst līdz agram rudenim. Šajā laikā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Arī šādās vietās ugunskura vieta jāatstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies. Tāpat meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas.
Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu var saukt gan pie administratīvās atbildības, gan arī kriminālatbildības. Fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskās personas - ar naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Kriminālatbildība iestājas par tīšu un ļaunprātīgu meža dedzināšanu.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā vienā meža ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji 1,3 hektārus meža platības. Savukārt ugunsgrēku dēļ mežam tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.