VUGD pērn reģistrējis 18 384 izsaukumus, no kuriem 8714 bija uz ugunsgrēkiem, 7287 uz glābšanas darbiem un 169 uz meža ugunsgrēkiem, savukārt 2214 no izsaukumiem bija maldinājumi. Aizvadītais gads izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies – uz glābšanas darbiem.
No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem, 2587 reizes dzēsti ugunsgrēki dzīvojamās mājās, 624 – transportlīdzekļos, 178 publiskajās ēkās un 114 ražošanas ēkās, bet 2864 reizes dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi. Samazinājies arī izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – 2016.gadā tika reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā - 2253.
VUGD vērš uzmanību, ka kūlas un atkritumu ugunsgrēku nemainīgi augstais skaits ik gadu, ir iedzīvotāju izpratnes un attieksmes pret drošības jautājumiem rādītājs. Kā zināms, liela daļa ugunsgrēku izceļas tieši cilvēku bezatbildības un neapdomības dēļ, kā arī nereti elementāru ugunsdrošības prasību neievērošanu ikdienā.
Par 6% mazāk ugunsgrēku
Pēdējos gados ir novērota tendence, ka ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās – salīdzinot ar 2016.gadu, aizvadītajā gadā reģistrēti par 6,18% mazāk ugunsgrēku. Visvairāk ugunsgrēku reģistrēts tieši Rīgā un tās apkārtnē – 2261.
Rīgā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Latgales priekšpilsētā – 589, savukārt no republikas pilsētām visvairāk dega Daugavpilī, kur kopumā dzēsti 546 ugunsgrēki, bet novados vislielākais ugunsgrēku skaists reģistrēts Daugavpils novadā – 196, Dobeles novadā – 195 un Tukuma novadā – 146.
Samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits, bet palielinājies izglābto skaits
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā bojāgājušo skaits ir vidēji uz pusi mazāks kāds tas bija septiņus gadus atpakaļ. No visiem aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 50 bija vīrieši, 27 sievietes, bet trīs bojāgājušajiem dzimums nav zināms.
Bojāgājušo vīriešu vidējais vecums bija 54,9 gadi, savukārt sievietēm – 65,8 gadi. 2017.gadā Rīgā ugunsgrēkos gāja bojā 17 cilvēki, bet no republikas pilsētām traģiskākā situācija bija Daugavpilī, kur ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki, savukārt Alūksnes novadā un arī Saulkrastu novadā gāja bojā pieci cilvēki.
Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. No 80 bojāgājušajiem cilvēkiem, 48 gāja bojā dienas laikā, savukārt 24 no visiem bojāgājušajiem bija bez noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem.
36% jeb 29 cilvēki ir gājuši bojā Rīgā un tās apkārtnē, 25% jeb 20 cilvēki – Latgalē, 16% jeb 13 cilvēki ir gājuši bojā Zemgalē, 15% jeb 12 cilvēki – Vidzemē, bet 8% jeb 6 cilvēki Kurzemē.
Pagājušajā gadā pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – izglābti 382 cilvēki, tai skaitā 43 bērni, kas ir par 31% vairāk nekā 2016.gadā. Šis izglābto cilvēku pieaugums apliecina ugunsdzēsēju glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots ekipējums un aprīkojums, kas ļauj profesionālāk pildīt savus pienākumus.