"Mana attieksme ir skaidra ‒ tas ir Valsts prezidenta parādes portrets. Tas, kam tas būtu jāglezno, faktiski ir jālemj ekspertiem, piemēram, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijai, kas zinās, kurš to izdarīs vislabāk. Turklāt tas būtu kontekstā arī ar pils atjaunošanas plāniem un to, kur novietos eksprezidentu portretus," aģentūrai BNS pastāstīja Zatlers.
Viņš norādīja, ka neplāno iejaukties šajā procesā, jo "tas nav mans personiskais jautājums, tas ir valstisks jautājums", neesot šaubu, ka mākslinieki ir eksperti savā jomā un viņi arī izlemšot, kas būs labākais rezultāts.
"Tas ir valstij piederošs Valsts prezidenta parādes portrets, nevis mans privātīpašums. Es būšu absolūti korekts," sacīja Zatlers.
Viņš arī nezināja teikt, kad varētu būt zināms, kas gleznos portretu. "Kas lēni nāk, tas labi nāk," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja (VPK) šovasar ir sākusi sarunas ar māksliniekiem par eksprezidenta Zatlera portreta gleznošanu.
Abus iepriekšējos prezidentus Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu gleznoja mākslinieks Miervaldis Polis.
VPK vadītāja vietnieks Ēriks Ozols aģentūrai BNS iepriekš atzina, ka problēmas sagādā tas, ka Ģerboņu zālē, kur izvietoti visu Latvijas prezidentu portreti, īsti vairs nav vietas, kur novietot Zatlera gleznu. Pēc Rīgas pils remonta bija iecerēts, ka atjaunotās Latvijas prezidentu portreti būs apskatāmi Vāgnera vai Svētku zālē.
Ģerboņu zālē pie sienām atrodas visu līdzšinējo Latvijas prezidentu portreti. Pirmās brīvvalsts laika prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa – portretus 1995.gadā pēc fotoattēliem gleznojis mākslinieks Roberts Muzis. Savukārt 1999.gadā galerijai pievienojās Ulmaņa, bet 2007.gadā – Vīķes-Freibergas portreti, kurus gleznoja Miervaldis Polis.