"Tās jau vairs nav mežacūkas, tās ir laukacūkas," ir sašutusi M. Veiba. "Izrakņā pilnīgi visu, nebaidās ne no suņiem, ne no speciālajiem trokšņa taisītājiem. Laukā noliktu radioaparātu apgāž un sabradā. Slaucējas no rīta nāk uz fermu – cūku bars priekšā... Tagad, ziemā, govis slimo, jo vēderos nonāk gan zemes kunkuļi, gan mežacūku mēsli, ko tehnika vasarā ietinusi ruļļos. Kompensācijas nemaksā, pasaka – naudas nav, un viss. Kā vārdā mēs esam nosodīti?"taujā Vestienas pagasta zemnieku saimniecības Druvas īpašniece Marija Veiba.
Zemnieku saimniecības "Kajēni" īpašnieks Oskars Buķelis pat apgalvo, ka rudenī mežacūkas desmit metrus no mājas purinājušas ābeles. Suns rejot, bet šīs neceļot ne ausu. Bijis gadījums, kad suņa bļodiņu iztukšojušas, vēsta avīze. Bet Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vīle-Bērziņš mežacūkas salīdzina ar buldozeru, jo pirms gada izremontētais ceļa Dēvena–Vestiena pusotra kilometra garais posms ir gandrīz iznīcināts.
Iedzīvotāji un pašvaldību darbinieki vaino mednieku biedrību "Driāda" un briežu dārzu "Viesakas", kurā ir arī mežacūkas. Internetā laikraksts noskaidrojis, ka briežu dārzā mīt 300 mežacūku. Cilvēki runā, ka cūkas vai nu pašas tiek ārā, vai arī apzināti tiek izlaistas, un tad notiek tie briesmu darbi. Arī tās cūkas, kas dzīvo medījamās platībās, tiekot piebarotas, tāpēc jūtoties tik droši, ka nereti pat skrienot traktoram pakaļ. Mednieku biedrība "Driāda" nespējot nomedīt cūkas, ko nosaka limits, ar piebarošanu tiekot panākts, ka cūku skaits palielinās.
Driādas un Viesaku saimniece Gunta Cunska visas apsūdzības noraida. "Vajadzētu gan daudz vairāk rūpēties par savu lauku aizsardzību. Somijā ir vilku problēma, Āfrikā postījumus nodara ziloņi. Jārēķinās taču ar to, ka ar dabu ir jāsadzīvo," norāda G. Cunska.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš piekrīt, ka Medību likuma maiņa būtu glābiņš. Pašlaik likumā noteikts, ka minimālās platības, kurās atļauts medīt mežacūkas, ir "ne mazāk kā 1000 hektāri". Prasītāji grozīt likumu vēlas, lai tajā būtu papildinājums, kas atļautu medīt uz postījumu akta pamata pašiem zemju īpašniekiem, ja viņi ir mednieki, vai nolīgtiem medniekiem. "Pirms nedēļas biju Turaidā, pat slaveno Dainu kalnu mežacūkas izrakņājušas. Likuma grozījums neradītu nekādus draudus mežacūku populācijai," tā J. Ozoliņš.
Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs A. Vīle-Bērziņš informē, ka šobrīd
pašvaldību pārstāvji kopā ar speciālistiem izstrādājot likuma grozījuma
tekstu.