Viņa skaidroja, ka tad, ja visiem Eiropas lauksaimniekiem tiešmaksājumi tiktu samazināti, piemēram, līdz 80 eiro (56 latiem) par hektāru, Latvijas lauksaimnieki būtu apmierināti. "Mūsu cīņa nav par vairāk naudas, mēs cīnāmies par vienlīdzību," akcentēja Dzelzkalēja.
Viņa atzina, ka pašreizējā situācijā Latvijas lauksaimnieki ir daudz atkarīgāki no cenu un ražības svārstībām, kamēr Viduseiropas zemnieki "dzīvo relaksēti" - liela daļa viņu ienākumu ir garantēti ar subsīdijām.
Neiztur kritiku arguments, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir lētākas ražošanas (minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas) izmaksas, akcentēja Dzelzkalēja. Tieši otrādi, mūsu valsts ir virs vidējā izmaksu līmeņa un lētāks ir tikai darbaspēks un zemes noma.
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka vēl vairāk nekā gads tiks diskutēts par Eiropas Savienības budžetu 2014.-2020.gadam. Jautājums par tiešmaksājumiem vēl tiks skatīts Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības padomē.
"Tā izšķirīgā cīņa tikai tagad sākas," sacīja Dzelzkalēja, norādot, ka tuvākā gada laikā gaidāmas smagākās sarunas un kompromisa meklējumi.
Viņa arī pieļāva iespēju, ka, ņemot vērā ekonomiskās problēmas, Eiropas budžetu var nākties konsolidēt vēl vairāk. Tad būtu būtiski, lai lielāki izdevumu samazinājumi būtu bagātākajām dalībvalstīm.
Kā ziņots, tiešmaksājumos ES Latvijai paredz papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus pie pašreizējiem 63 latiem par hektāru. Latvijas puse uzskata, ka tas rada diskrimināciju un tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.