Lai gan Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir "starta svilpe boksa mačam", norāda biedrība Zemnieku saeima. Tās izplatītajā paziņojumā teikts, ka lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību ar Eiropas lauksaimniecības komisāra Kristofa Hansena prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.
Pret piedāvāto redakciju iestājas arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Vakar zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādījis, ka Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams konkurētspējīgs ienākumu atbalsts, kas līdz šim bijis nevienlīdzīgs, un nākamajā periodā šāda situācija nedrīkst tikt pieļauta.
Vēl vairāk birokrātijas
Zemnieku saeimas ārpolitikas eksperts Valters Zelčs vērtē, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu un solītās birokrātijas samazināšanas vietā ir vēl lielāks birokrātijas pieaugums. «Esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek iejaukta jaunajā vienotajā fondā, pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim Rail Baltica vai citu «pārcenotu» projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina. Lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kas dalībvalstīm obligāti būs jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama,” uzsver V. Zelčs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00