Visu valstu organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka nevienlīdzīgā konkurences situācija pret citiem Eiropas lauksaimniekiem nedrīkst turpināties un tā iznīcina Baltijas lauku reģionus un aizvilina darba spēku uz Eiropas lauku saimniecībām.
Lauksaimnieki apzinās, ka budžets noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli paildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm un Baltijas lauksaimnieku organizācijas vienoti uzskata, ka laikā, kad pati Eiropa analizē savu konkurētspēju pasaules pārtikas tirgu, ir nepieļaujami kropļot konkurenci pašas Eiropas lauksaimnieku starpā.
“ES budžeta ietvaram nākamajai septiņgadei bija jānodrošina progresīvas pārmaiņas arī ES kopējā lauksaimniecības politikā, nodrošinot metodiku taisnīgu platībmaksājumu sistēmas izveidei. Taču Eiropas Komisijas priekšlikums ES budžetam pēc 2013. gada nepatīkami šokēja daudzas ES jaunās dalībvalstis, jo tas paredz samazināt nākamā plānošanas perioda kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par aptuveni 6%,” norādīja Zemnieku saeimas pārstāvji.
Neskatoties uz katras valsts atbildīgo amatpersonu un pašu lauksaimnieku aktīvo iesaistīšanos cīņā par vienlīdzīgām tiesībām ES, šis ir pēdējais brīdis apvienoties kopīgā rīcības plānā kopīgu Baltijas lauksaimnieku interešu aizstāvībai Eiropā, uzskata Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji tikās arī ar Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA viceprezidentu Juha Marttilu un iepazīstināja ar reālo situāciju lauksaimniecības attīstībā Baltijā, kā arī izteica oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu COPA - COCEGA Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē un Eiropas Komisijā iestāties par taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada.
Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji piedāvā izveidot tādu tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu taisnīgus konkurences nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Vadītāji vēlas, lai koriģētu Eiropas Komisijas šā gada 29.jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020” noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm. Tiešo maksājumu apjomam dalībvalstīs ir jābūt ne mazākam par 90% no ES vidējā atbalsta apjoma un ne augstākam kā 120% no ES vidējā atbalsta apjoma. Oganizāciju vadītāji arī norādīja, ka jāsāk no 1. janvāra jāsāk jauno palielināto tiešo maksājumu pielietošanu, ņemot vērā to, ka jaunās dalībvalstis līdz 2013.gada beigām jau strādā saskaņā ar pārejas perioda nosacījumiem.