Kā sacīja organizācijas Zemnieku saeima pārstāvji, lauku saimniecību modernizācijas programmas 9.kārtā 461 projektam trūkstošais finansējums sasniedzis 20 433 475 latus.
21.jūnijā Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas sēdē tika panākta vienošanās par finansējuma pārdali starp pasākumiem, novirzot papildus 20 miljonus latu lauku saimniecību modernizācijai un trīs miljonus - infrastruktūras pielāgošanai, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību.
Ņemot vērā solījumu, ka šie 20 miljoni būs pieejami projektiem, kas palika "zem svītras", daudzi Zemgalē, Ziemeļkurzemē un Lielrīgas reģionā sāka projektus, taču ministrijas vilcināšanās dēļ patlaban nav skaidra projektu attīstības gaita. Neoficiāla informācija liecina, ka ZM saskaņojusi ar Briseli šīs naudas pārdali starp programmām, taču neskaidru iemeslu dēļ finansējumu piešķirt vilcinās, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.
"ZM solīja, ka finansējums būs, tādēļ ieguldījām savu naudu un aizņēmāmies no bankas. Esošā situācija sāk ietekmēt saimniecības ikdienu, tādēļ gribētu skaidri zināt, kas notiek ar šo projektu un vai to 20 miljonu pietiks visiem. Gribu zināt, kam un pēc kādiem principiem tiks piešķirts finansējums," sacīja Jaunpils novada SIA Joži īpašnieks Gunvaldis Sproģis.
Arī Rojas novada SIA Rojupes Silmači saimnieks Nikolajs Kirilovs norāda, ka nepiešķirtais finansējums ietekmējis viņa saimniecības attīstības plānus un veicamos darbus.
"Biju jau tehniku pasūtījis, bet naudu nesaņēmu, tādēļ nevaru veikt plānotos darbus. Šis gadījums atkal pierāda, ka mazie zemnieki netiek ņemti vērā un no ZM tā ir nenopietna attieksme," sacīja Kirilovs.
Zemnieku saimniecības Robežnieki saimnieks Normunds Kalniņš uzsver, ja skaidri zinātu, ka finansējuma nebūs, tik strauja saimniecības attīstība nebūtu plānota. Patlaban zemnieks ieguldījis aptuveni 15 000 latu savas naudas jaunas kūts būvniecībā, kā arī sagatavojis divreiz vairāk skābbarības un kukurūzas, lai nodrošinātu barības bāzi jaunajam projektam. Kopumā izdevumi sasnieguši 25 000 latu, kurus būtu varēts ieguldīt citur.
"Kad pēc 9.kārtas secinājām, ka milzīgs apjoms spējīgu projektu ir palicis zem svītras, analizējām un panācām ar ministriju risinājumu, kā iegūt šiem projektiem finansējumu. Daudzi projektus jau sākuši un patlaban ir neziņā. Ieguldīts sākumkapitāls, bet atbalsta projektu nevar pabeigt," sacīja Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš, uzsverot, ka svarīgi ir pārskatīt atbalsta intensitāti un definēt prioritātes, lielāku atbalstu sniedzot ilgtermiņa investīcijām, lai nākotnē maksimāli efektīvi apgūtu ES Lauku attīstības finansējumu.
Nepieciešama arī analīze par investīciju atdevi reģionos un pievienoto vērtību, lai finansējuma piešķiršanu vai noraidīšanu var argumentēt, sacīja Lazdiņš.
Kā ziņots, kopumā pasākumā Lauku saimniecību modernizācija iesniegti 1764 projekti par 200 miljoniem latu. Savukārt pieejamais finansējums ir 51,15 miljoni latu, līdz ar to projektu kopējā summa četrkārt pārsniedz pieejamo atbalsta summu.
Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas sēdē Lauku atbalsta dienests 22.jūnijā ziņoja, ka, neveicot projektu rindošanu, tiks apstiprināti visi projekti, kas iesniegti projektu pieņemšanas 9.kārtā Austrumlatgales, Dienvidlatgales, Ziemeļaustrumu, Ziemeļvidzemes un Viduslatvijas reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. Tāpat apstiprināti visi atbilstošie projekti, kas iesniegti projektu pieņemšanas 9.kārtā Lielrīgas, Zemgales, Dienvidkurzemes un Ziemeļkurzemes pārvaldēs pasākumā pieejamā finansējuma ietvaros.