Viņa skaidroja, ka jau pašlaik ir zināms, ka, lai īstenotu valdības plānus mazturīgajiem kompensēt piecus eiro mēnesī, ar pašlaik paredzēto finansējumu - 3,8 miljoniem eiro - nepietiek. Arī pašvaldībām tas būtu pārāk liels administratīvais slogs.
Ja jaunajiem tirgus dalībniekiem būs jāadministrē cenu kompensēšana, tad tas sadārdzinās arī viņu cenas un kavēs jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, norādīja Reizniece-Ozola.
Grozījumi attiektos uz AS Latvenergo piedāvāto cenu, savukārt pēc jaunu tirgus dalībnieku ienākšanas, krītoties elektroenerģijas cenai, elektrības tirgu varētu atvērt arī maznodrošinātajiem, skaidroja politiķe.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka par likumprojekta iesniegšanu ir informēti koalīcijas partneri.
Likumprojekts neizslēdz teorētisku iespēju, ka, ja Latvenergo iesniegtu regulatoram priekšlikumu par tarifu paaugstināšanu un regulators pēc izvērtēšanas tam piekristu, tad tarifi varētu pieaugt arī mazturīgajiem, atzina Reizniece-Ozola. Taču ar Latvenergo iecerēts panākt vienošanos par tarifu necelšanu - tādā gadījumā uzņēmumam kompensācijā varētu samaksāt minētos 3,8 miljonus eiro. Kopējā kompensācijas summa vēl ir jāaprēķina.
Šis jautājums tika apspriests koalīcijas sadarbības padomes sēdē, taču koalīcijas partneri neteica "nedz jā, nedz nē". Attiecīgais likumprojekts tika iesniegts pēc tam, kad Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija valdības sēdē nespēja panākt vienošanos par kompensāciju izmaksāšanas kārtību, skaidroja politiķe.
Regulētas cenas līdz šim ir atceltas pakāpeniski: sākotnēji tas tika izdarīts lieliem lietotājiem, vēlāk visām juridiskajām personām. Līdzīgi ir iespējams šādu pakāpeniskumu saglabāt arī mājsaimniecībām, definējot aizsargātos lietotājus - trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (apmēram 130 000 mājsaimniecību), teikts grozījumu projekta "Elektroenerģijas tirgus likums" anotācijā.
Trūcīgajām un maznodrošinātajām mājsaimniecībām Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā paredzētā elektroenerģijas cenu pieauguma kompensācijai ir nepilnīgi, un pārejas periodā ir nepieciešams šīm ģimenēm saglabāt esošo tarifu, ko nodrošinātu valsts uzņēmums Latvenergo.
Anotācijā norādīts, ka likumprojektā ietvertās normas precīzi atbilst līdz 1.aprīlim spēkā esošajām normām un pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, kas būs spēkā līdz šim datumam. Vienlaicīgi ar likumprojekta virzību Saeimā nepieciešams sagatavot grozījumus Ministru kabineta (MK) Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, saglabājot esošo kārtību ierobežotam mājsaimniecību lokam.
Eiropas Parlamenta 2013.gadā pieņemtajā rezolūcijā ir atzīts, ka tirgus atvēršana un konkurence ne vienmēr rada ieguvumus ievainojamiem patērētājiem un, atceļot vispārēju cenu regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā konkrētās sabiedrības grupas intereses. Līdz ar to atbilstoši līdzšinējai praksei Eiropas Savienības dalībvalstīm nav tiešu pienākumu pilnībā atteikties no regulētām elektroenerģijas cenām neaizsargātām sabiedrības grupām, pauž likumprojekta autori.
Likumprojektā ietvertais mehānisms pirmsšķietami nav uzskatāms par valsts atbalstu ES regulējuma izpratnē, jo tas īsteno valsts sociālo funkciju, taču pēc tā apstiprināšanas Saeimā EM ir nepieciešams veikt visas paziņošanas procedūras Eiropas Komisijai. Gatavojot likumprojektu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību, EM un Latvenergo.
Likumprojekta tekstā paredzēts definēt aizsargāto lietotāju, nosakot, ka tas ir mājsaimniecības lietotājs, kurš atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Minēts arī, kurš un pēc kādas metodikas nosaka tarifus aizsargātajam lietotājam.
Valdība bija vienisprātis, ka elektrības cenu kāpumu vislabāk būtu kompensēt, nevis līdzfinansējot dzīvokļa pabalstu, bet piemērojot automātisku atlaidi elektrības rēķinos, tomēr tā nespēja vienoties par šīs kompensācijas administrēšanas modeli, proti, kurš apkopos datus par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem un nodos tos elektroenerģijas tirgotājiem.
LM piedāvāja noslēgt tiešus līgumus starp pašvaldību un operatoru, tādējādi neiesaistot ne LM, ne EM. Šādā gadījumā pašvaldības informāciju par cilvēkiem, kuriem piemērojama atlaide, nodotu elektroenerģijas tirgotājiem tiešā elektroniskā veidā.
Tomēr ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrita šādam risinājumam, norādot, ka tas būs liels slogs elektroenerģijas tirgotājiem, jo jāslēdz līgumi ar 119 pašvaldībām. Viņš prognozēja, ka daļa tirgotāju vienkārši atteiksies to darīt, un aicināja LM uzņemties kompensācijas administrēšanu. Tādējādi tirgotājiem būtu jānoslēdz viens līgums - ar LM.
Valdība deva LM un EM vēl nedēļu laika, lai panāktu kompromisu.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.