"No ASV politikas perspektīvas - jārīkojas tā, it kā Ziemeļkoreja tūlīt sasniegs šo mērķi. Viņi tajā (raķešu un kodolprogrammas attīstībā) ir tikuši tik tālu, ka nu mums jādomā par to, kā apturēt Ziemeļkorejas "pēdējo soli"," paudis Pompeo.
"Vai tas notiktu otrdien, vai mēnesi vēlāk, mēs dzīvojam laikā, kad prezidents secinājis - jāpieliek globālas pūles, lai garantētu, ka Kims Čen Uns un viņa valsts nesasniedz šo kapacitāti (dot kodoltriecienu ASV kontinentālajai daļai - red.)," CIP direktors ceturtdien pauda uzrunā drošības tematikai veltītā forumā, ko rīkoja domnīca Demokrātisku valstu aizsardzības fonds.
Forumā uzstājās arī ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Herberts Reimonds Makmāsters, kurš, līdzīgi kā Pompeo, norādīja - Tramps nav gatavs samierināties ar Ziemeļkoreju kā kodolvalsti.
"Prezidents nesamierināsies ar to, ka Ziemeļkorejas režīms draud ASV ar kodolieročiem. Ir tādi, kuri saka - kāpēc gan nepieņemt to un neveikt atturošas darbības? Tāpēc, ka tas ir nepieļaujami," uzskata Makmāsters. Viņš uzsver, ka jāpieliek visas pūles, lai steidzami atrisinātu šo situāciju un tā neeskalētos līdz militāram konfliktam.
Savukārt bijušais CIP direktors Džons Brenans forumā lēsa, ka militāra konflikta varbūtība jau šobrīd ir visai liela, proti, no 20 līdz 25%. "Varbūtība, ka Korejas pussalā izcelsies bruņots konflikts, ir lielāka nekā, tā bijusi pēdējās desmitgadēs. Ja šāda varbūtība ir 25%, tas ir par daudz."
Jāatgādina, ka pēc septembrī veiktā kārtējā kodolizmēģinājuma un regulārajiem ballistisko raķešu izmēģinājumiem, tostarp dažas no raķetēm raidot pāri ASV sabiedroto teritorijām, spriedze Phenjanas un Vašingtonas starpā ir sasniedgusi pēdējos gados augstāko punktu.
...
Tims