Pentagons, kā vēsta medijs, regulāri izstrādā dažādus plānus, ieskaitot karu ar Ziemeļkoreju un sagatavošanos zombiju apokalipsei. Tomēr plāni tiek kārtoti pēc svarīguma un iespējamības. Pēc 1991. gada iespēja par bruņotu konfliktu ar Krieviju tika uzskatīta par mazticamu. Taču pašlaik, kā medijam pavēstījuši aizsardzības nozares pārstāvji, šie plāni izvilkti dienas gaismā un tiek pārvērtēti un uzlaboti.
"Ņemot vērā drošības atmosfēru un Krievijas rīcību, ir tapis skaidrs, ka mums nepieciešams atjaunot mūsu plānus, lai būtu droši, ka mums ir atbilde gadījumā, ja tiek apdraudēts kāds no NATO sabiedrotajiem," medijam skaidrojusi kāda augstu stāvoša amatpersona.
Atjaunotajiem plāniem esot divas šķautnes - viena apsver, ko ASV var darīt kā NATO dalībvalsts, otra, ko ASV var darīt ārpus NATO. Tiek ņemti vērā arī kiberkara un hibrīdkara draudi un ASV Aizsardzības departaments cenšas saprast, kādiem jābūt kiberuzbrukumiem, lai ASV un NATO iesaistītos konfliktā.
Kopš 1991. gada Krievija un NATO, tātad arī ASV, veidoja ciešākas saites, un, piemēram, 1997. gadā tika parakstīts dokuments, kas norādīja, ka lielvaras vairs nav pretinieki, bet gan sabiedrotie. Taču NATO plānus pārskatīja 2008.gadā, kad Krievija uzbruka Gruzijai. Taču tajā laikā Vašingtonā pieņēma, ka Gruzija izprovocējusi Krieviju un ka šādi notikumi neatkārtosies, raksta Foreign Policy, Savukārt Baraka Obamas prezidentūras laikā attiecības ar Krieviju tika uzlabotas vēl vairāk un paplašinātas sadarbības jomas.
2014. gadā ASV pēc kauju simulācijām tapis skaidrs, ka NATO nespētu pasargāt Baltijas dalībvalstis, ja izveidotos līdzīga situācija kā Ukrainā. Šo iemeslu dēļ tiek izstrādāti plāni un tiek izskatītas iespējas izmantot pat kodolieročus.