Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita
Dokumentā liela uzmanība veltīta arī prezidenta Vladimira Putina centieniem koncentrēt varu savās rokās

ASV senatori apjomīgā dokumentā izklāsta Kremļa iejaukšanos Baltijas iekšpolitikā

ASV Senāta Ārpolitikas komitejā esošie Demokrātu partijas pārstāvji trešdien publicēja apjomīgu 200 lappušu dokumentu, kurā detalizēti aprakstīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas centralizācija paša valstī, iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā un lielvalsts nemitīgie centieni ietekmēt Eiropas, tajā skaitā Baltijas valstu, demokrātijas procesus.

Dokuments Putin’s asymmetric assault on democracy in Russia and Europe: Implications for US national security (Putina asimetriskais uzbrukums demokrātijai Krievijā un Eiropā: Sekas ASV nacionālajai drošībai - ang.val.), ko sagatavojuši Demokrātiju partijas pārstāvji, kritizē šī brīža ASV prezidenta Donalda Trampa nevēlēšanos nosodīt Krievijas centienus ietekmēt vēlēšanu procesu.  

"Vēl nekad iepriekš neviens ASV prezidents nav tik klaji ignorējis šādu pieaugošu draudu ASV nacionālajai drošībai," norādījis dokumenta publicētājs senators Bens Kardins. 

"Gandrīz pirms divdesmit gadiem Vladimirs Putins ieguva varu un, izmantojot izspiešanu, karu un bailes no terorisma, to nostiprināja," teikts dokumenta kopsavilkumā. "Kopš tā laika viņš ir apvienojis militāro avantūrismu un agresiju ārpus savas valsts ar propagandu un politiskajām represijām savā valstī, lai pārliecinātu Krievijas iedzīvotājus, ka viņš atjauno Krievija diženumu un cieņu uz pasaules skatuves. Tikmēr viņš ir izmantojis drošības dienestus, lai konsolidētu savu kontroli pār politisko, sociālo un ekonomisko varu, tādējādi padarot sevi un sev lojālos neticami bagātus," šādi Putina režīmu raksturo ASV senatori. 

Dokumentā norādīts, ka spēcīgas demokrātijas traucē Putina režīmam, jo, pirmkārt, tās apvienojās, lai ar sankcijām sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā, otrkārt, veiksmīgas demokrātiskas valstis pie valsts robežām (kā Baltijas valstis) rada risku viņa varai, treškārt, vēlētājiem uzskatāmi demonstrē alternatīvu šī brīža režīmam, jo demokrātisku valstu pārvalde ir mazāk korumpēta un tādējādi traucē palielināt Krievijas elites bagātību.  

Pamatojoties ar minētajiem argumentiem, demokrāti skaidro, kāpēc Putina režīms ir centies graut ASV un Eiropas demokrātiju stabilitāti. Tiek norādīts, ka valstīm, kas cenšas stiprināt attiecības ar NATO un Eiropas Savienību, Krievija uzbrūk, izmantojot gan militāro spēku, gan modernās tehnoloģijas, gan specdienestus, piemēram, jau vēstīts, ka Melnkalnes apvērsuma prāvā liecinieks nesen apsūdzēja Krievijas aģentu.

Savukārt valstīs, kas jau ir integrētas NATO vai Eiropas Savienībā, Krievija cenšas panākt nevienprātību sankciju jautājumos, izplata dezinformāciju un tieši vai netieši atbalsta prokrieviskas partijas. 

Dokumenta 200 lappusēs un pielikumos tiek uzskaitīti gan Krievijas agresijas gadījumi, gan Eiropas valstu reakcija uz tiem. 

"Krievijas valdība ir meklējusi veidus kā ietekmēt Baltijas valstis, izmantojot militāro iebiedēšanu, enerģētikas jomas atkarību, tirdzniecības attiecības, biznesa saites, kultūras saites, korupciju, dezinformāciju un kiberzubrukumus. Gluži kā Ukrainu, arī Baltiju Kremlis ir izmantojis kā laboratoriju, lai izmēģinātu dažādas nelabvēlīgas ietekmes taktikas, īpašu uzsvaru liekot uz kiberkaradarbību," norādīts dokumentā. 

Tālāk tiek aprakstīti pēdējo gadu notikumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un secināts, ka Putina varai Baltijā ir vairāk galvenie mērķi:

  • Etniski sašķelt sabiedrību, lai saglabātu varu pār krievu diasporu, kas tālāk var tikt izmantota kā manipulācijas rīks;
  • radīt neuzticību pret valdību, radot priekšstatu par etnokrātisku režīmu, kas cenšas atjaunot fašismu;
  • uzsvērt Rietumu vērtību degradāciju, izcelt Krievijas pieaugošo labklājību, lai atbalstītu populismu un radikalizāciju;
  • novājināt attiecības ar NATO un Eiropas Savienību, attēlojot vietējās valdības kā marionetes, kas tiek izmantotas, lai provocētu konfliktu ar Krieviju;
  • marginalizēt, izsmiet un noniecināt Baltijas valstu kultūru, vēsturi un sasniegumus.

Dokumentā citēti Latvijas žurnālistu veikti pētījumi par Krievijas ietekmi, tās atbalstītajām nevalstiskajām organizācijām un politiķiem. Jānorāda, ka saturs pārsvarā apkopots no publiski pieejamās informācijas, tādējādi saturs nepārsteigs Baltijas iedzīvotājus ar slepenu vai no drošības institūcijām iegūtu informāciju. 

Tāpat tiek aprakstīta Krievijas uzvedība Rietumeiropas valstu vēlēšanu procesu ietekmēšanā. 

Dokumentā tiek dotas arī rekomendācijas šī brīža ASV prezidentam Donaldam Trampam, kura priekšvēlēšanu kampaņa tiek apvainota par sadarbību ar Krieviju. Ieteikumos teikts, ka prezidents nedrīkst vilcināties un ignorēt Krievijas draudus. Norādot, ka ASV ir stiprāka, kad tā strādā kopā ar sabiedrotajiem, ieteikts arī izveidot starptautiski koalīciju cīņai ar hibrīdkara draudiem. 

Ar pilnu dokumenta tekstu angļu valodā var iepazīties šeit: Putin’s asymmetric assault on democracy in Russia and Europe: Implications for US national security

Krievijas mediji jau metušies kritizēt dokumentu, ironizējot, ka "krievi ir visur un tie apdraud amerikāņu dzīvesveidu". Krievijas valdības finansētais medijs RT norāda, ka dokumentā pārsvarā tiek citēti avoti, kurus tieši vai netieši atbalstot ASV valdība, fondi vai NATO un Eiropas Savienība.  

Top komentāri

Lūk, galvenās kārtis
L
asiņainās Kremļa slepkavas rokās, a la Latvija: Kalnmejers; Lembergs; Sudraba; Strelčenoks; Ušakovs; Lēģājevs; cūka Kalvīte; Zdonoka; Pimenovs TV raidījums NIK, avīze NRA, Ventspils domes paskvila un citi elles mūdži un orgāni.
j
un kremļa līdzskrējēji centīgi dzēš komentārus kuri ataino putina balsošanu pats par sevi .
ruksis
r
Pļūtins atīstīt Impēriju neprot, tikai to paplašināt. Īsts duraks!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits