Vienbalsīgi pieņemtais likums ļaus visu līmeņu amerikāņu amatpersonām doties uz Taivānu, lai tiktos ar Taivānas amatpersonām, kā arī atļaus augsta ranga Taivānas amatpersonām iebraukt Savienotajās Valstīs un tikties ar ASV amatpersonām. Likums arī radīs labvēlīgus apstākļus, lai Taivānas ekonomikas un kultūras nozaru pārstāvi veidotu attiecības ar ASV.
Arī ASV Pārstāvju palātā šis likums tika pieņemts vienbalsīgi. Lai tas stātos spēkā, tam nepieciešams tikai ASV prezidenta Donalda Trampa paraksts. Vienbalsīgi pieņemta likuma neparakstīšana būtu neierasts solis no prezidenta puses. Tramps jau pēc ievēlēšanas izraisīja Pekinas neapmierinātību, pieņemot apsveikuma telefonzvanu no Taivānas prezidentes Cai Inveņas.
Taivānas Ārlietu ministrija jau izteikusi pateicību Savienotajām Valstīm par šāda likuma pieņemšanu un ASV valdības arvien draudzīgāko un atklātāko attieksmi pret Taivānu.
Savukārt Taivānas prezidentes birojs uzsvēris, ka ASV ir Taivānas visnozīmīgākais starptautiskais sabiedrotais.
Ķīnas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka saistībā ar likuma pieņemšanu izteikusi diplomātisku protestu ASV.
"Ķīna ir ļoti neapmierināta un ir stingri pret [šo likumu]," sacīja Ķīnas Ārlietu imnistrijas preses sekretāre Hua Čuņjina.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.
Vašingtona pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku Taivānā 1979.gadā, kad ASV oficiāli atzina Ķīnas Tautas Republiku. ASV atzīst "vienas Ķīnas" valdību Pekinā, tomēr uztur draudzīgas neoficiālas attiecības ar Taivānu.