Intervijā Dž. D. Venss atklājis savu cieņu pret Francijas pēckara līderi Šarlu de Gollu. Š. de Gollam, kurš vadīja pretošanās kustību pret nacistiem un bija Francijas prezidents laikā no 1959. līdz 1969. gadam, esot bijusi taisnība, kad viņš uzsvēris nepieciešamību par Eiropas militāro neatkarību. "De Golls mīlēja Amerikas Savienotās Valstis, bet viņš apzinājās, ko es arī noteikti apzinos, ka nav ne Eiropas, ne Amerikas interesēs, ja Eiropa saglabā pastāvīga ASV vasaļa lomu," teica viceprezidents. "Es nedomāju, ka lielāka Eiropas neatkarība ir slikta ASV. Tā ir laba ASV. Ja paskatās vēsturē, es domāju, ka britiem un frančiem bija taisnība, kad viņiem bija domstarpības ar Eizenhaueru par Suecas kanālu."
Dž. D. Venss arī teica, ka, izņemot Lielbritāniju, Franciju un Poliju, Eiropas valstīm nav tādu bruņoto spēku, kas varētu nodrošināt pienācīgu aizsardzību. "Realitāte ir tāda, ka visu Eiropas drošības infrastruktūru visas manas dzīves laikā ir subsidējušas ASV. Eiropas līderi ir būtiski par maz investējuši drošībā, un tam ir jāmainās," sacīja ASV viceprezidents.
Viņš arī pauda viedokli, ka eiropiešiem 2003. gadā vajadzējis apņēmīgāk iebilst pret ASV vadīto iebrukumu Irākā, kas, pēc viņa domām, pārvērtās "stratēģiskā katastrofā", citē Politico. Daudzām Eiropas valstīm esot bijusi taisnība, kad tās paudušas bažas par Irākas karu. Eiropa būtu varējusi to apturēt, ja tā būtu bijusi kaut nedaudz neatkarīgāka no ASV un gatava kaut nedaudz vairāk iebilst ASV.
Savukārt, atbildot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka ASV administrācija attaisno Krievijas iebrukumu, izmantojot Maskavas retoriku, Dž. D. Venss teica: "Ir absurdi no Zelenska puses teikt ASV valdībai, kas pašlaik satur kopā visu viņa valdību un karadarbību, ka mēs esam krievu pusē."