"Ir vērts atzīmēt, ka gāze vēl neplūst pa "Nord Stream 2", un tas nozīmē, ka šis gāzesvads ir svira Vācijai, Savienotajām Valstīm un mūsu sabiedrotajiem, nevis Krievijai," sacīja Blinkens.
Tas bez šaubām ir kas tāds, ko Maskava izvērtē, domājot par nākamo soli, viņš piebilda, "it īpaši ņemot vērā spēcīgos paziņojumus, ar kādiem valstis nākušas klajā par nopietnajām sekām Krievijai, ja tā nolems izvērst tālāku agresiju pret Ukrainu".
"Tātad mēs esam izšķirošā brīdī," viņš piebilda.
Blinkens Vācijā ieradies no Ukrainas, kur tikās ar šīs valsts vadītājiem. Rīt Ženēvā plānotas Blinkena sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.