"Nākotnē amerikāņiem vairs nebūs ne pieejas zemajai Zemes orbītai un Starptautiskajai Kosmosa stacijai (SKS), ne atpakaļceļa no tā," likumdevējus brīdināja Nīls Ārmstrongs, pirmais cilvēks, kurš izkāpa uz Mēness.
Daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu ēras beigas nostāda Amerikas cilvēku lidojumu programmu apgrūtinošā situācijā, atklāja Ārmstrongs, apgalvojot, ka ASV Nacionālajai aeronautikas un kosmosa pārvaldei (NASA) nepieciešama skaidrāka nākotnes vīzija un ka tai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību astronautu lidojumiem uz Mēnesi un SKS.
Tagad, kad NASA daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu programma pēc pēdējā lidojuma jūlijā jau vairākus mēnešus nedarbojas, ASV vismaz līdz 2015.gadam būs spiestas izmantot Krievijas "Sojuz" kapsulas astronautu pārvadāšanai uz SKS.
Obama, kurš pārtrauca NASA programmu "Constellation", kas būtu atgriezusi astronautus uz Mēness, aicinājis NASA komandu tā vietā pievērsties jaunu mērķu īstenošanai - cilvēku nogādāšanai uz asteroīdiem līdz 2025.gadam un uz Marsu līdz 2030.gadam.
Šobrīd NASA cer uz privāto sektoru, lai tas tuvāko piecu gadu laikā izveidotu alternatīvus kosmosa kuģus par zemāko iespējamo cenu.
Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka uzņēmumi, kuriem lielākoties ir neliela pieredze kosmosa industrijā, nav gatavi šādam izaicinājumam. "Es nedomāju, ka kāds no SKS partneriem skatās uz ASV darbu un jūtas patiesi drošs," atklāja Kosmiskās politikas institūta direktors Skots Peiss. "Tāpēc ir ievērojama atšķirība starp politikas iecerēm un šā brīža reālajām iespējām."
Viens ceļojums uz SKS ar "Sojuz" kapsulu starptautiskajām kosmosa aģentūrām izmaksā 50 līdz 60 miljonus ASV dolāru.
Bijušais astronauts Jūdžins Sērnans, kurš vadīja "Apollo 17" lidojumu un bija pēdējais, kurš 1972.gadā izkāpa uz Mēness, atzina, ka "Constellation" programmu aizstājusi "misija uz nekurieni", un aicināja NASA komandu atgriezties uz Mēness.
Saskaroties ar pieaugošu spiedienu gan no demokrātu, gan republikāņu puses, Baltais nams piekritis paātrināti izstrādāt raķeti smagas kravas nogādāšanai kosmosā, tomēr finansējums un citas detaļas vēl joprojām ir neskaidras.
NASA šobrīd ir īpaši pievērsusies šīs sistēmas izstrādei, lai ap 2025.gadu sāktu asteroīdu izpēti, taču nevieš skaidrību par plāniem saistībā ar Marsu un klusē par iecerēm atgriezties uz Mēness.
Tomēr Sērnans pauž satraukumu, ka 50 gadu ilgajiem ASV panākumiem kosmosa izpētē pienākušas beigas.
2012.gadā pieprasītais finansējums cilvēku vadītai kosmosa izpētei līdz 2016.gadam veido vien 38% no tās naudas summas, kas tika pieprasīta 2007.gadā. Toreiz šī summa bija par 50 miljardiem ASV dolāru lielāka.
"Pašreizējais valdības uzskats par mūsu nācijas nākotni kosmosā nepiedāvā ne sapņus, ne vīzijas, ne plānus, ne budžetu, ne arī pauž nožēlu," atklāja NASA bijušais vadītājs Maikls Grifins.
Gluži tāpat kā Obama, NASA pastāvīgi noraida kritiku, apgalvojot, ka "Constellation" plāns bija pārāk dārgs, nebija izpildāms laikā un tam pietrūka inovācijas.
NASA preses pārstāvis Deivids Vīvers tomēr uzsvēra, ka prezidenta vīzija ir "skaidra" un "kādu dienu ļaus pirmajiem cilvēkiem izkāpt uz Marsa".